Eksperti uzskata, ka tuvākajā nākotnē katra prezidenta vai ārlietu ministra darbība nebūs iedomājama bez privātā tviterkonta, kurā sazināties ne tikai ar iedzīvotājiem savā zemē, bet visā pasaulē, kā arī izteikt draudzības apliecinājumus vai paust kritiku citām valstīm un to vadītājiem.
Viņuprāt, tā sauktā tvītplomātija nenomainīs tradicionālo diplomātiju. Tās drīzāk saplūdīs, ļaujot padarīt ārpolitiku saprotamāku plašākam cilvēku lokam.
Obama - populārākais
Pirms dažiem mēnešiem ASV sabiedrisko attiecību uzņēmums Burson - Marsteller publicēja pētījumu, kurā bija noskaidrots, ka trešdaļa no 193 ANO dalībvalstīm ir pievienojušās tviterim. Pareizāk, savi konti ir šo valstu vadītājiem, valdībām, ministriem un vēstniecībām.
Šo valstu vidū ir arī Latvija, un tviterī par savu ikdienas darbu vēsta Valsts prezidenta kanceleja, savs tviterkonts ir premjerministram Valdim Dombrovskim, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un aizsardzības ministram Atim Pabrikam. Tajos regulāri parādās informācija par augsta ranga ārzemju viesiem Latvijā un mūsu amatpersonu braucieniem uz ārvalstīm.
Vienas no visaktīvākajām tvitera - tajā lietotāji var publicēt līdz 140 rakstu zīmēm garus vēstījumus - lietotājām diplomātiskiem mērķiem ir Savienotās Valstis, kas sociālos tīklus ir nokristījušas par «XXI gadsimta valsts pārvaldīšanas rīku». ASV Valsts departamenta informācija liecina, ka amerikāņu diplomātiskais dienests pārvalda aptuveni 300 tviterkontu, no kuriem 126 pieder vēstniecībām un konsulātiem.
Arī ASV vēstniecībai Rīgā ir savs konts - @USEmbassyRiga -, kurā regulāri parādās vēstījumi gan angļu, gan latviešu valodā. Tviterī aktīvs ir ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala (@AmbMarkPekala).
Tviterī populārākais kādas valsts līderis ir nupat pārvēlētais ASV prezidents Baraks Obama, kura konta @BarackObama sekotāju skaits pašlaik ir vairāk nekā 23,3 miljoni. Tas gan ir ievērojami mazāk nekā popzvaigznēm Lēdijai Gāgai (31,2 miljoni) un Džastinam Bīberam (30,2 miljoni), tomēr viņš ar lielu pārsvaru apsteidz odiozo Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu, kura tviterkonts @chavezcandanga ar gandrīz trim miljoniem sekotāju ir otrs populārākais starp valstu vadītājiem tviterī.
Notas vietā - tvīts
Vairākums tviterī atrodamo valstu līderu paši neveic ierakstus savos kontos. Burson - Marsteller pētījumā noskaidrots, ka to dara tikai aptuveni 30 valstu vadītāji. To vidū viens no zināmākajiem ir Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (@IlvesToomas), kurš Twitter reģistrējās šā gada maijā. Viņš ne tikai regulāri diskutē ar saviem sekotājiem un citu valstu amatpersonām, bet arī nebaidās aizstāvēt Igauniju.
Šovasar plašu starptautisko mediju uzmanību izpelnījās tvīti, kuros T. H. Ilvess sarkastiski atbildēja uz Nobela prēmijas laureāta un laikraksta The New York Times komentētāja Pola Krūgmena izteikumiem, ka Igaunijas veiksmīgā atveseļošanās no ekonomiskās krīzes nav uzskatāma par paraugu citām valstīm.
Tomēr visaktīvākie tvītplomātijas izmantotāji ir ārlietu ministri, no kuriem daudzi seko cits citam un regulāri iesaistās savstarpējās diskusijās. Plaši pazīstams tvitera izmantotājs ir Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts (@CarlBildt), kurš ik dienu saistošā valodā vēsta par savām darba gaitām un izsaka viedokli par notikumiem starptautiskajā politikā.
Tviteris jau tagad maina tradicionālo diplomātisko saziņu. Piemēram, ASV vēstnieks Maskavā Maikls Makfols, reaģējot uz Krievijas varasiestāžu neseno lēmumu aizliegt amerikāņu palīdzības organizācijas USAID darbību šajā valstī, nenosūtīja notu Krievijas Ārlietu ministrijai, bet tviterī uzrunāja tās tviterkontu, izsakot nožēlu par vēršanos pret USAID.