Aģentūra apgalvo, ka nedēļas nogalē beidzās 30 dienu pagarinājuma termiņš diviem kredīta procentmaksājumiem, kas Dienvidamerikas valstij bija jāizpilda jau oktobrī. Maksātnespēja īstermiņā var nedaudz atslogot Venecuēlas budžetu, kurā pamatīgu robu iecirtušas ilgstoši zemās naftas cenas, bet ilgtermiņā tas draud ar vēl dziļākām finansiālajām problēmām, no kurām lielākie cietēji būtu miljoniem vienkāršo venecuēliešu. Daudzi no viņiem jau tagad nespēj sev nodrošināt pamatvajadzības.
Eksperti norāda, ka Venecuēlas finansiālajās nedienās lielā mērā ir vainojams kopš 1999. gada pie varas esošais populistu režīms, kas savulaik izvērsa dāsnas sociālā atbalsta programmas un noteica fiksētas cenas, sākot ar degvielu un beidzot ar alu, lai šie produkti būtu pieejami pēc iespējas lielākam daudzumam iedzīvotāju. Valdība arī noteica fiksētu nacionālās valūtas – bolivāra – maiņas kursu. Šī iemesla dēļ vietējie zemnieki savus ražojumus bija spiesti pārdot zem pašizmaksas, bet importētāji vairs nevarēja atļauties ievest pārtiku un citus pirmās nepieciešamības produktus, jo Venecuēlā tos nācās pārdot par daudz zemāku cenu. Tas sekmēja melnā tirgus uzplaukumu, hiperinflāciju un bolivāra vērtības sabrukumu. Tā rezultātā Venecuēlā ir pārtikas un medikamentu deficīts.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 15. novembra, avīzē Diena!
populists ķezasberis