"Ziemeļkoreja ir palaidusi, kā tā apgalvo, militāru izlūkošanas satelītu dienvidu virzienā," paziņoja Dienvidkorejas Apvienotā štābu priekšnieku komiteja.
Arī Japāna apstiprināja ballistiskās raķetes startu no Ziemeļkorejas.
Seula jau nedēļām ilgi brīdināja, ka Phenjana atrodas "pēdējā sagatavošanās posmā" vēl viena izlūkošanas satelīta palaišanai.
Japānas valdība pēc Ziemeļkorejas raķetes izšaušanas aicināja dienvidu reģiona Okinavas iedzīvotājus meklēt patvērumu, taču drīz brīdinājumu atcēla, jo raķete aizlidojusi Klusajā okeānā.
Ziemeļkoreja iepriekš bija formāli informējusi Japānu, ka varētu veikt satelīta palaišanu orbītā.
Ziemeļkorejai šogad divreiz - maijā un augustā - neizdevās izvietot orbītā militāro izlūkošanas satelītu. Sākotnēji Phenjana solīja trešo mēģinājumu veikt oktobrī, tomēr tas nenotika.
Dienvidkoreja lēsa, ka trešais mēģinājums varētu būt veiksmīgāks, jo Ziemeļkoreja varētu būt saņēmusi Krievijas ekspertu palīdzību apmaiņā pret bruņojuma piegādēm Maskavai, kas nepieciešamas tās karā Ukrainā.
Abu tradicionāli sabiedroto valstu līderi Kims Čenuns un Vladimirs Putins septembrī tikās Krievijas Tālajos Austrumos.
Pēc tikšanās Putins pieļāva, ka Maskava varētu palīdzēt Phenjanai satelītu tehnoloģiju attīstībā.
Kims vizītē Krievijā paziņoja, ka divpusējās saites ar Maskavu ir viņa valsts prioritāte. Vašingtona un eksperti uzskata, ka Phenjana pretī vēlas saņemt militāro palīdzību, piemēram, satelīta tehnoloģijas, un tiecas modernizēt padomju laika militāro aprīkojumu.
Veiksmīga spiegošanas satelīta palaišana ļautu Ziemeļkorejai uzlabot izlūkošanas spējas, jo īpaši datu vākšanā par Dienvidkoreju, un sniegt izšķirīgus datus jebkāda militāra konflikta apstākļos, brīdina eksperti.
Ziemeļkoreja šogad ir veikusi rekordlielu skaitu ieroču izmēģinājumu. Tās attiecības ar Dienvidkoreju un ASV ir ļoti saspīlētas, pastāvot bažām, ka Phenjana varētu veikt pirmo kodolizmēģinājumu kopš 2017.gada. Tā ir veikusi pavisam sešus kodolizmēģinājumus kopš 2006.gada.