Somija, kam ar Krieviju ir 1300 kilometru gara sauszemes robeža, pagājušā gadsimta 30. gadu beigās un 40. gadu sākumā izcīnīja divus karus ar Padomju Savienību, zaudējot 90 tūkstošu cilvēku. Pēc Otrā pasaules kara Somija nodibināja ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Rietumiem, vienlaikus cenšoties uzturēt labas attiecības ar Padomju Savienību.
Somija par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti kļuva tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma - 1995. gadā. Ciešākas saites ar NATO Helsinki nodibināja 1994. gadā, parakstot līgumu par dalību programmā Partnerattiecības mieram.
Tomēr pēc Krievijas agresīvās rīcības Ukrainā Somijas politiķi uzskata, ka somiem ir jārunā par dziļāku sadarbību ar NATO, kuras vadīto spēku Afganistānā sastāvā ir 95 somu karavīri.
"Būtu labi, ja Somijas sabiedrībā norisinātos atklātas debates par NATO, un es ceru, ka tajās piedalīsies ikviens, pat tie, kuri iestājas pret dalību NATO," nesen paziņoja Somijas premjerministrs Jirki Katainens.
Par Somijas valdības nopietno attieksmi pret aizsardzību liecina martā pieņemtais lēmums samazināt virkni sociālo pabalstu, bet neaiztikt aizsardzības budžetu.
Somijas Aizsardzības ministrijas publicētā informācija liecina, ka šogad valsts aizsardzības budžets ir 2,75 miljardi eiro jeb 1,36% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir par 122 miljoniem mazāk nekā 2013. gadā.
Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs, kurš atbalsta iestāšanos NATO, uzskata, ka laikā, kad ES un Krievijas attiecības atrodas zemākajā punktā, nebūtu prātīgi runāt par Somijas integrāciju aliansē. "Nevajadzētu iestāties, kad laikapstākļi ir slikti, bet tad, kad spīd saule. Pašlaik laikapstākļi ir slikti," tēlains ir A. Stubs.
Arī Zviedrijā Krievijas iebrukums Krimā uztverts ar bažām, bet tur diskusijas par valsts bruņoto spēku modernizāciju un ciešāku sadarbību ar NATO aizsākās pēc incidenta pērn Lieldienās, kad divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji netālu no Zviedrijas gaisa telpas imitēja uzbrukumu Stokholmai, bet Zviedrijas gaisa spēku vietā uz to reaģēja Lietuvā bāzētie NATO iznīcinātāji.
Visu Ulda Ķezbera rakstu lasiet pirmdienas, 7.aprīļa, laikrakstā Diena!