"Iespējams būs vēl viena vai divas izstāšanās. Nevaru vairs to izslēgt," uzrunājot partijas biedrus, norādīja Vīdele, kas līdz ar Aleksandru Gaulandu vada AfD Bundestāga frakciju.
Dienu iepriekš par izstāšanos no partijas paziņoja jaunievēlētais parlamenta apakšpalātas deputāts Mario Mīruhs, savu lēmumu pamatojot ar partijā vērojamajām galēji labējām tendencēm.
Frauke Petrija, kas savulaik tika uzskatīta par partijas publisko seju, par savu atteikšanos pievienoties AfD frakcijai paziņoja jau nākamajā dienā pēc 24.septembrī notikušajām vēlēšanām, kurās eiroskeptiķi izcīnīja 12,6% balsu, pirmo reizi iekļūstot Bundestāgā. Dažas dienas vēlāk sekoja Petrijas paziņojums par nodomu izstāties arī no partijas.
Ceturtdienas sēdē par AfD frakcijas vadītāju vietniekiem ievēlēja partijas līdzpriekšsēdētāju Beatriksu fon Štorhu un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas nodaļas vadītāju Leifu Ēriku Holmu, kas abi pārstāv partijas labējo spārnu.
Tajā pašā laikā saskaņā ar ceturtdien publiskotajiem aptaujas rezultātiem tikai 27% vāciešu uzskata, ka AfD Bundestāgā uzturēsies ilgāku laiku.
Savukārt 54% aptaujāto pauduši viedokli, ka AfD pārstāvniecība Bundestāgā nav ilglaicīga parādība.