Rezolūcijā, kas tika apstiprināta ar 580 balsīm, pret balsojot desmit, bet 27 deputātiem atturoties, stingri nosodīta visu veidu seksuāla vardarbība un pausta nožēla par to, ka pret šiem nodarījumiem izturas pārāk iecietīgi. Tāpat deputāti norāda, ka varmākas ir jāsoda, un uzsver, ka daļa no cīņas ar seksuālu vardarbību ir arī informācijas kampaņas, ziņošanas veicināšana un sociālo aizspriedumu mazināšana.
EP būtu steidzami jāpārbauda nesen izskanējusī informācija par seksuālu uzmākšanos un vardarbību EP un jāievieš darbiniekiem un deputātiem obligāta apmācību programma par respektu un cieņu darbavietā. Tāpat būtu uzturams konfidenciāls ierosināto lietu reģistrs, jāizveido neatkarīgu ekspertu darba grupa un jāstiprina atbalsts upuriem, uzlabojot EP administrācijā un/vai policijā paredzētās oficiālās procedūras, skaidroja birojā.
Tāpat rezolūcijā norādīts, ka ES dalībvalstīm vajadzētu pārbaudīt situāciju savos parlamentos, piebilstot, ka politiķiem kā pilsoņu ievēlētiem pārstāvjiem ir būtisks pienākums darboties kā pozitīvam piemēram, lai sabiedrībā novērstu un apkarotu seksuālu uzmākšanos.
Birojā norādīja, ka saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras 2014.gada pētījumu par vardarbību pret sievietēm katra trešā sieviete ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību, līdz 55% ES sieviešu ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos, 32% upuru ES norādījuši, ka varmāka bijis priekšnieks, kolēģis vai klients, bet 75% sieviešu profesijās, kur vajadzīga kvalifikācija, vai augstākā līmeņa vadības amatos ir cietušas no seksuālas uzmākšanās. Šāda pieredze ir arī 61% pakalpojumu nozarē nodarbināto sieviešu;
Tāpat 20% jauno sieviešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem ES ir cietušas no uzmākšanās tiešsaistē, bet katra desmitā sieviete ir saskārusies ar seksuālu uzmākšanos vai kļuvusi par upuri vajāšanai jauno tehnoloģiju vidē. Kopumā 55% sieviešu ES ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos un vardarbību, informēja birojā.
ļuļa