Premjerministres Terēzas Mejas prezentētais Brexit plāns ir salīdzinoši optimistisks, paredzot Lielbritānijas IKP kritumu par 3,9%. Paredzams, ka ikvienā no valsts reģioniem būs zemākie ekonomikas rādītāji 15 gadu laikā. Visvairāk to izjustu galvaspilsēta Londona.
Jaunākā analīze paredz, ka vidējā darba alga Lielbritānijā samazināsies par 2,7%, liecina prognoze pretēji Brexit politikas virzītāju apgalvojumiem, ka, samazinot migrāciju no ES valstīm, darba samaksa britiem pieaugtu.
Ekonomistu un valdības departamentu veiktie aprēķini neapstiprina Mejas prognozēto IKP kritumu par 3,9%, taču neatkarīgo ekspertu aplēses liecina, ka tie varētu būs 100 miljardi mārciņu gadā vai apmēram 1000 mārciņu (vairāk nekā 1100 eiro) uz cilvēku. Šāds kritums līdz ar ekspertu prognozētajiem šķēršļiem beztarifu tirdzniecībai nākotnes darījumos ar Eiropas Savienību nozīmētu, ka premjerministres vīzija par "nesatricināmu tirdzniecību" ar ES nav izpildāma.
Ilgtermiņa ekonomikas analīze arī liecina, ka saskaņā ar Mejas plāniem līdz 2035. gadam valsts aizņēmums varētu pieaugt līdz 26,6 miljardiem mārciņu un, bet, nespējot vienoties par Brexit līgumu - līdz pat 119 miljardiem mārciņu.
Britu mediji tomēr norāda, ka izteiktās prognozes lielākoties ir minējumi un taustīšanās tumsā, jo īpaši ņemot vērā Mejas atzinumu, ka skaidrības par turpmāko tirdzniecību ar ES vēl nav.
Leiboristu atbalstītājs un pret Brexit noskaņotās nometnes aktīvists Deivids Lemijs atsaucies uz jaunākā pētījuma datiem: "Šie skaitļi liecina, ka valdības plānotā politika padarīs mūsu ekonomiku mazāku un vājāku," ar to pamatojot savu uzskatu, ka Lielbritānijā būtu jārīko vēl viens referendums par Brexit.
"Neticu, ka Brexit referendumā [2016. gadā] gan par, gan pret balsojušie izdarīja savu izvēli, lai darītu pāri savām ģimenēm".
Jāatgādina, ka Lielbritānijas parlaments par Brexit vienošanos balsos 11. decembrī.