Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Aprēķināts, cik vienam eiropietim izmaksās izstāšanās no eirozonas

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
A vot
A
Vajag avansā iemaksāt izstāšanās maksu pirms iestāšanās!
pakausis
p
nu pabiedēt jau vajag cilvēkus.. cilvēki, kas nebaidās jau neēdīs to ko šiem viņu kungi un pavēlnieki sagatavojuši.. vajag vēl pabiedēt.. ar kara stāvokli pabiedēt ar moš vajag? kad būs raksti par to kā valstīs kuras domā par izstāšanos spīdzina bērnus, ēd sievietes un kaķi guļ ar suņiem? :)))))))
butters
b
tas skaitās nost no IKP uz galviņu? :)
lops
l
MELIEM ĪSAS KĀJAS
borcinsh
b
...karteja "latvieshu pasaka" !!! .."diena-padomju jaunatne" izpildijumaa ! vai ienenac prataa uzrakstit par to - cik sanems cilveks pedeja savas muzhas "celojumaa"... ? PS. tieeshu : pateic man, avize , kas ir tav saimnieks... un atbildeshu - kadi "zhurnalisti" tajaa strada ! - STULBI un PROVOKATORI !
Valdis
V
Jebkurā gadījumā, tas ir daudz reizes lētak, nekā nīkt kaut kādā noželojamā savienībā.
Edzis
E
Šitā masveida "infomatīvā" kampaņa par to, ka izstāšanā no Eirozonas draud .... ar karu ar 10 tūktošiem zaudējumu katram iedzīvotājam ar finanšu sistēmas krahu utt Tas viss ie domāts tam, lai kādam neien;āk prātā šādu opciju izmantot, jo EIRO problēmas atrisināšanai tiešām reāli ir pieejami tikai divi varianti: 1) atgriezties pie nacionālajām valūtām, lai valūtas kursi regulētu starpvalstu tirdzniecību ES iekšienē; 2) likvidēt nacionālās valstis un izveidot Federālu valsti - kautko līdzīgu Eiropas Savienotajām valstīm. štrunts par visu, bet kā minimums, Eiro problēmas atrisināšanai nepieciešams kopējs arējais parāds, kopēja aizņemšanās (eiroobligācijas, eirobonds) un kopēja Eiropas finnašu ministrija ar iespējām un tiesībām koriģēt nacionālos budžetus un operatīvi pārdalīt līdzekļus ES iekšienē. Nu palasiet kautvai Makroekonomikas pamatus, kas skaidro - kā un kāpēc starpvalstu tirdzniecība ir vienmēr izdevīga abām pusēm, kā tā regulējas un kāds ir nepieciešamais priekšnoteikums, lai tā būtu! Un tas ir - brīvi svārstošs valūtas kurs starp šo iesaistīto valstu valūtām, citādi sistēm akļūst nestabila un viena valsts kļūst bagāta eksportējot preces uz otru valsti, kura audzē parādus (gluži kā Vācija un Grieķija) p.s. Globāli noteikti ekonomikai ir izdevīgāks tas Eiropas Savienoto valstu modelis, tikai daži bet ... 1) Patreiz Ziemeļeiropas Eiro zonas valstīm ir izdevīga esošā situācija, kad viņas var audzēt eksportu uz PIGS un neuzņemties saistības 2) Politiķiem būs grūti notirgot vēlētājiem šāda apmēra nacionālās suverenitātes zaudēšanu. Tas neattiecas uz Latviju - Latvijā politiķem vienmēr ir gatava atbilde, ka mēs jau 2004. gadā par visu, kas saistīts ar Eiropu esam jau nobalsojuši. Mūsējie palēkdamies aizjoņos Eiropas Federācijas virzienā.
pakausis
p
pareizi jau tu visu saki.. un jā - tas otrais risinājums.. tas jau nav nekāds risinājums :)) Tas ir tas rezultāts, ko grib sasniegt tie, kuri šo depresiju (pietiek saukt par krīzi to kas ilgs jau pāris gadus) ir izdomājuši, radījuši un īstenojuši.. Ja te būtu runa par tīri patvaļīgiem notikumiem.. paskaidro man, kāpēc Vācijai savas obligācijas tirgojot palika 30% mantas uz rokām.. bet tādus mēslus kā Itālijas obligācijas - tās izpārdeva visas? :)) Un vai tiešām tam notikumam nav nekādas saistības ar vienu otru nesenu Merkeles izteikumu un to, kā pēc šī notikuma viņa atkal mainīja domas uz iepriekšējo kursu? :) Tā ka.. tas otrais risinājuma variants - nu šams nekur neder.. tas ir kā pirkt signalizāciju no cilvēka kurš tev tiko apzadzis dzīvokli :))
  • 0
  • 0
Vārds
V
Visa pamats ir pataloģiska nevēlēšanās dzīvot atbilstoši ienākumiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
  • 0
  • 0
Manu, sunīt!
M
BNS Otrdiena, 29. novembris (2011) 17:01 Nosūtīt draugam Latvija nākamajā gadā starptautiskajos tirgos aizņemsies no 500 miljoniem eiro līdz vienam miljardam eiro, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.
Edzis
E
Tas ir tikai normāli. Valstis tā dara. Nav jau nemaz nekādu iespēju tā nedarīt. Latvijai jāsāk atdot iepriekš paņemtie kredīti - loģiski, ka Latvija nav neko uzkrājusi, jo vēl joprojām dzīvojam ar budžeta deficītu - jāsaka, ka Vilks un Dombrovskis nebūt nav tie lielākie vainīgie - visi politiķi, kas mauca uz iestāšanos ES neskatoties uz neizdevīgiem noteikumiem un pēc tam trekni tērējās, lai kautkā glābtu putru, ko savārījuši (šajā ziņā ne ar ko neatšķiramies no grieķiem) Tātad - jau šogad ir nedaudz paņemti aizņēmumi, un nākošgad tiks ņemti vēl vairāk aizņēmumi brīvajā finanšu tirgū - ar pamata mērķi - atdot iepriekšējos aizņemumus. SVF mums vairs neaizdos, ja vien neiebrauksim tik dziļā bedrē kā Ungārija, kas nesen prasīja jaunu palīdzību SVF. Ļoti maz ir tādas valstis, kas spēj samazināt savus parādus faktiskajā summā - man zināma tikai Krievija un Norvēģija, kas tādā veidā iegulda savus naftas dolārus. Valsts parādu parasti rēķina procentos no IKP - piemēram - Latvijai ap 40-45% no IKP, Grieķijai ap 120% no IKP, Vācijai ap 70% utml. Nu tad šādi izteikto parādu valstis samazina audzējot IKP, nevis samazinot pašu parāda summu.
  • 0
  • 0
LATVIJAS KUNGS
L
LABAK TA NEKA NEKA, PIERADIJUMS. VISUR SMIRD AR BANKROTU
Joks
J
Mums iestāšanās eurozonā izmaksās ap 3 miljardiem kā valsts parāds , jo igauņiem tas parāds euro glābšanai jau šodien ir divi miljardi. Joks.
Joks>Edzis
J
Tu gan aizmirsi tādu Joku, ka priekšā vēl Spānija un Itālija. Maksāsim miljardiņus par rimcēviša izpriecām. Joks.
  • 1
  • 0
Edzis
E
Es šito pētīju, kad negāja kopā Lemberga 4 miljardi ar Rimševica 150 miljoniem - kas būtu Latvijai jāiemaksā pievienojoties Eirozonai un iestājoties ES monetārās stablitātes fondā. (identisks SVF tikai ES iekšienē) Taisnība ir pa vidu. Nav jāiemaksā 4 miljardi, bet gan 150 miljoni. Nauda no tā fonda nav paredzēta uzdāvināt grieķiem, kā Lembergs saka, bet gan aizdot. Un līdzšinējie grieķijas glābšanas plāni neparedz samazināt Grieķijas parādu starptautiskām organizācijām - tikai bankām. Tik tālu taisnība Rimševicam. BET ... Arī pēdējais Grieķijas glābšanas plāns Grieķijai nedod pilnīgi nekādas cerības izkļūt no parādu krīzes - pēc programmas noslēgšanas Grieķijas parāds tikuntā paredzēts ap 120% no IKP, tikai nu jau lielākā daļa būs pret SVF, ESF utml finanšu institūcijām. Plāns nekādi nenovērš Grieķijas parāda uzkrāšanās cēloņus - negatīvu tekošā maksājuma saldo - Grieķija (ne tikai valts, bet arī privātie) visu laiku iztērē vairāk nekā nopelna) - un ar budžeta deficīta samazināšanu to nav iespējams pilnībā atrisināt. Līdz ar to - ja netiks novērstas šīs problēmas un ja pēc dažiem gadiem Globālā finanšu krīze nemazināsies tik tālu, ka atkal privātie ar prieku aizdos Grieķijai naudu par samērīgiem procentiem - tad Grieķijai pēc kādiem gadiņiem atkal un joprojām draudēs maksātnespēja - tikai tad jau vairs nevarēs norakstīt privāto parādus, bet nāksies norakstīt organīzāciju parādus - tai skaitā ESF. Un šajā brīdī ieslēgsies tie Lemberga minētie 4 miljardi - es gan no Wikipedijas samaklēju nedaudz mazākus ciparus, bet būtību tas nemaina. Ja Grieķija pēc šīs palīdzības paketes neatlabs (un nav nekāda pamata domāt, ka atlabs) - tad nākamo parādu samazināšanu jau nāksies segt arī Latvijai - nu Igaunijai bija paredzēts līdz 1.3 miljardiem, tad Latvijai kautkāda līdzīga summa (proporcionāli IKP)
  • 0
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits