Nemiernieki gan apliecinājuši, ka pirmajā sesijā nepiedalīsies tiešās sarunās ar valdības pārstāvjiem.
Kazahstānas ārlietu ministram Kairatam Abdrahmanovam uzstājoties ar atklāšanas runu, abu pušu pārstāvji tomēr sēdēja pie viena apaļā galda.
Nemiernieki pirmajā sesijā nepiedalīsies tiešās sarunās ar valdības delegāciju, jo valdības spēki turpina uzbrukumu apvidum netālu no Damaskas, sacīja nemiernieku pārstāvis sakariem presi Jehja al Aridi.
Lai arī sarunu rīkošanu apsveikušas visas konfliktā iesaistītās puses, abas delegācijas no tām sagaida atšķirīgas lietas.
Nemiernieku grupējumi uzsvēruši, ka sarunas koncentrēsies uz decembrī panāktā pamiera stiprināšanu.
Savukārt Sīrijas prezidents Bašārs el Asads paziņojis, ka nemierniekiem jānoliek ieroči apmaiņā pret amnestiju. Viņš arī aicinājis panākt "visaptverošu" politisku risinājumu konfliktam.
Nemiernieku delegācijas vadītājs Muhameds Allušs Astanā kopā ar vairākiem desmitiem citu nemiernieku līderiem Astanā ieradās svētdien.
Krievijas īpašais sūtnis Sīrijā Aleksandrs Lavrentjevs svētdien paziņoja Krievijas ziņu aģentūrām, ka joprojām tiek apspriests sarunu formāts.
Opozīcijas delegācijai tuvu stāvošs informācijas avots atklāja AFP, ka delegācija ir paplašināta no astoņiem līdz 14 cilvēkiem, ja neskaita 21 juridisko un politisko padomnieku.
Svētdien Astanā desmit cilvēku sastāvā ieradās arī valdības delegācija, ko vada Sīrijas ANO vēstnieks ANO Bašars al Džaafari, vēstīja Sīrijas valsts televīzija.
Džaafari sākotnēji bija izslēdzis jebkādu tikšanos ar nemierniekus atbalstošo Turciju, tomēr pēc tam atzina, ka "piedalīsies ikvienā sanāksmē, kas nāks par labu Sīrijas nacionālajai samierināšanai".
Sarunas organizē Krievija un Turcija, kas Sīrijas konfliktā atbalsta pretējās puses.
Uz sarunām bija uzaicināta arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, tomēr Vašingtona savu delegāciju nav nosūtījusi. Tā vietā ASV sarunās pārstāvēs vēstnieks Kazahstānā, pavēstīja Valsts departaments.
Arī Francija un Lielbritānija sarunās tiks pārstāvēta vēstnieku līmenī, pavēstījuši informācijas avoti.
Decembra beigās ar Turcijas un Krievijas atbalstu Sīrijas valdības un nemiernieku starpā tika panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu, kas gan neattiecas uz ANO teroristu organizāciju sarakstā iekļautajiem grupējumiem.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.