Astoņas ES valstis apņēmušās līdz 2030. gadam atteikties no akmeņoglēm elektroenerģijas ražošanā

Valstu solījumi Eiropas Komisijai (EK) ir ieguldījums bloka centienos izpildīt ANO Parīzes klimata vienošanās mērķus.

"Arvien vairāk un vairāk dalībvalstu nāk klajā ar politiskajiem solījumiem pakāpeniski atteikties no akmeņoglēm nākamajā desmitgadē," norādīja ES klimata pārmaiņu un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kaņete.

Francija plāno pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā līdz 2022. gadam, bet Itālija un Īrija līdz 2025. gadam, atklāja Kaņete.

Dānija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Somija plāno šo uzdevumu paveikt līdz 2030. gadam, pavēstīja komisārs.

ES enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs nodēvēja šo valstu solījumus par "diezgan nozīmīgu signālu, kas nāk no diezgan nozīmīga dalībvalstu skaita".

EK piebilda, ka Vācija, kas ir Eiropas spēcīgākā ekonomika un arī lielākā piesārņotāja, arī likusi noprast, ka noteikts gadu, līdz kuram plāno atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā.

Kāda ES amatpersona ziņu aģentūrai AFP pavēstīja, ka pārējās 20 ES dalībvalstis, tostarp Polija, kas izteikti paļaujas uz akmeņoglēm elektroenerģijas ražošanā, vēl nav paziņojušas, līdz kuram gadam plāno atteikties no šī enerģijas avota.

Amatpersona norādīja, ka EK arī gaida no minētajām astoņām valstīm detalizētākus plānus, kā tās domā izpildīt savus solījumus.

Tām ne tikai jāparāda, kā tās finansēs šo pāreju, bet arī kādu zaļās enerģijas avotu tās izmantos, lai aizstātu akmeņogles, sacīja amatpersona.

Saskaņā ar 2015. gadā pieņemto ANO Parīzes klimata vienošanos ES apņēmās līdz 2030. gadam samazināt savu ogļskābās gāzes emisiju par 40%, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu līmeni.

EK savā jaunākajā pārskatā secināja, ka ES ir ceļā uz šī mērķa sasniegšanu, taču atpaliek no mērķiem atjaunojamās enerģijas izmantošanā un enerģijas taupīšanā.

Runājot par termoelektrostacijām, Kaņete kā pašsaprotamu uzsvēra, ka fosilajiem enerģijas avotiem nav vietas oglekļa izmešus neradošā ekonomikā, kādu ES dalībvalstis, cerams, apņemsies izveidot līdz 2050. gadam.

ES līderi gatavojas ceturtdien tikties Briselē un piektdien plāno apspriest ierosinājumu panākt, ka bloka dalībvalstis nerada lielāku siltumnīcefekta gāzu emisiju kā spēj absorbēt.

Pasaules Dabas fonds ziņo, ka šo mērķi pašreiz atbalsta 16 valstis, tostarp Vācija.

Avoti ES atklāja, ka līderi, visticamāk, atbalstīs šo mērķi samitā decembrī nevis šonedēļ.

"Austrumeiropā ir pārāk daudz ar akmeņoglēm darbināmu spēkstaciju, kas būtu jāatslēdz no tīkla," sacīja viens no avotiem.