Barrozu sacīja, ka šis un citi Sarkozī un Merkeles otrdien izteiktie ierosinājumi ir "abu eiro zonas lielāko ekonomiku vadītāju svarīgs politisks ieguldījums".
"Eiro zonas samitu regulārs formāts un biežums līdz ar pastāvīga vadītāja amatu veicinātu stabilāku un spēcīgāku politisko vadību," sacīja Barrozu, raksturojot Sarkozī un Merkeles ierosinājumu iecelt Eiropas Savienības (ES) prezidentu Hermans van Rompejs par šīs eiro zonas valdības vadītāju.
Barrozu un Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Olli Rēns kopīgā paziņojumā sacīja, ka prasība visām 17 eiro zonas valstīm līdz 2012. gadam savās konstitūcijās noteikt budžeta deficīta limitus, kā arī ierosinājums noteikt ES mēroga finanšu transakciju nodokli ir "apsveicams solis uz priekšu".
"Aicinājums noteikt parāda bremzes principu nacionālajā konstitucionālajā likumā ir vēl viena spēcīga politiska saistība [panākt] valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību," sacīja Barrozu un Rēns. Viņi arī atzina, ka "finanšu transakciju nodoklis būs svarīgs politisks instruments, lai nodrošinātu finanšu sektora taisnīgāku ieguldījumu".
Sarkozī un Merkele otrdien Parīzē ierosināja izveidot eiro zonas valdību, kurā ietilptu eiro zonas valstu vai valdību vadītāji un kuras vadītājs būtu ES prezidents Hermans van Rompejs. Eiro zonas valdība sanāktu divreiz gadā, bet, ja nepieciešams, tad biežāk.
Sarkozī pēc tikšanās ar Merkeli sacīja žurnālistiem, ka viņš ar Merkeli ierosinās arī ES mēroga finanšu transakciju nodokli. Vācijas un Francijas līderi arī gatavojas ierosināt, lai visas eiro zonas valstis līdz 2012.gadam savās konstitūcijās noteiktu budžeta deficīta limitus, kā to ir izdarījusi Vācija.
Tomēr Sarkozī un Merkele pauda noraidošu attieksmi pret eiro zonas obligāciju izlaišanu, paužot viedokli, ka pašlaik finanšu grūtībās nonākušajām eiro zonas valstīm atvēlētie līdzekļi ir pietiekami.