Jau ziņots, ka asu starptautiskās sabiedrības, tostarp Briseles, nopēlumu izpelnījusies Ungārijas jaunā konstitūcija, kas, pēc kritiķu domām, mazina nozīmīgu valsts institūciju neatkarību, izmaina vēlēšanu sistēmu par labu valdošajai partijai un ierobežo preses brīvību.
Kā tapa zināms trešdien, EK gatavojas izteikt brīdinājumu Ungārijai šajā jautājumā. Brīdinājums Budapeštai varētu tikt izteikts nākamajā nedēļā. Ja Ungārija nereaģēs uz Briseles paustajām bažām, pret to varētu tikt sākta juridiskā procedūra.
EK šobrīd gatavo trīs brīdinājuma vēstules Ungārijas valdībai saistībā ar Ungārijas Centrālās bankas neatkarību, tiesu sistēmu un datu aizsardzības dienestiem. Centrālās bankas neatkarības nodrošināšana izvirzīta kā priekšnoteikums sarunu atjaunošanai ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Savienību (ES) par iespēju Ungārijai saņemt 15-20 miljardus eiro lielu aizdevumu.
Satraukumu par Ungārijas Centrālās bankas neatkarības apdraudējumu ceturtdien izteica Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi. "Godīgi sakot, mēs patiešām esam ļoti nobažījušies," žurnālistiem atzina Dragi. "Mēs patiesi esam ļoti satraukti, jo ECB ļoti piesardzīgi reaģē uz pazīmēm, ka pret kādas ES dalībvalsts nacionālo banku tiek izdarīts spiediens no lēmumu pieņēmēju puses."
Kā ziņots, Ungārijas parlaments aizvadītā gada nogalē ignorēja starptautisko satraukumu un apstiprināja Centrālās bankas reformu, kas, pēc kritiķu domām, palielinās valdības ietekmi pār monetāro politiku. Šis likumprojekts paredz paplašināt Centrālās bankas procentu likmju noteikšanas padomi no septiņiem līdz deviņiem cilvēkiem, divas papildu sēdvietas aizpildot parlamenta ieceltām amatpersonām. Tāpat tiks palielināts bankas vadītāja vietnieku skaits no diviem līdz trim, un tos turpmāk iecels premjerministrs, nevis vadītājs.
Tikmēr vairāki eiroparlamentārieši, tostarp Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vadītājs Gijs Verhofstads, mudina pret Budapeštu vērst radikālākus pasākumus.
Izskanējuši aicinājumi izmantot Lisabonas līguma septīto pantu, kas paredz iespēju apturēt kādas dalībvalsts balsstiesības gadījumā, ja pastāvīgi tiek pārkāptas bloka pamatvērtības. Tomēr EK uzskata, ka pagaidām nav pamata ķerties pie tik radikāla soda mēra, atzinis kāds vārdā neminēts avots.
Pat tad, ja ES izlemtu vērst pret Briseli šādas sankcijas, to būtu jāatbalsta visu pārējo dalībvalstu līderiem. "Pašlaik savu nostāju paudušas vien dažas valstis, un neviena skaidri nav pateikusi, ka Ungārija ir pārkāpusi līgumu. Viņi tikai izteikuši bažas. Nebūtu slikti dzirdēt, ko par to domā Vācija, Itālija, Lielbritānija, Spānija un Polija," piebilda ziņu aģentūras AFP avots.
Paradoksāli, taču visasāko kritiku Budapeštai līdz šim veltījušas ASV. Valsts sekretāre Hilarija Klintone atzinusi, ka ir nobažījusies par Ungārijas demokrātijas stāvokli.