"Iespējams, 1943.gadā skanētu neticami, ka Vācija nākotnē kļūs par Eiropas demokrātijas un civilizācijas asi, tomēr faktiski tā ir noticis. Tā arī es šobrīd saredzu Krieviju kā Eiropas un pasaules civilizācijas daļu," viņš sacījis, runājot 1991.gada 13.janvāra notikumu atceres pasākumā Seimā. "Un pienāks diena, kad no šīs tribīnes izskanēs oficiāla Krievijas atvainošanās par padomju okupāciju Lietuvā."
Savā runā, ko sēdes dalībnieki sveikuši ar aplausiem un piecelšanos kājās, Lietuvas 1990.gada Neatkarības akta parakstītājs un bijušais diplomāts atzinis, ka 13.janvāris - Lietuvas Brīvības aizstāvju diena - viņam vienmēr saistījusies ar uzvaras noskaņu, jo pretiniekam toreiz nācies atkāpties, lai arī atstājot aiz sevis asiņainas pēdas.
"Tagad man šī diena ieguvusi jaunu nokrāsu, jo atgādina to brīvību un apņēmību, kuras mums vēl var ievajadzēties. Par brīvību mēs cīnāmies un mums jācīnās ik dienas, bet dažkārt par brīvību nākas samaksāt ar asinīm. Brīvība netiek dāvināta, tas nav diploms vai apliecība. Uzdāvināta brīvība ir pārejoša," uzsvēris Vaitekūns.
Kā Lietuvas brīvības apliecinājumus viņš minējis enerģētiskās neatkarības virzienā spertos soļus, dalību Eiropas Savienībā, NATO un eirozonā, bet piebildis, ka no austrumu puses joprojām plūst "saindētas propagandas smārds", kas diemžēl joprojām ietekmē daļu līdzpilsoņu. Tiesa, arī pašā Krievijā cilvēki sāk saskatīt Kremļa politikas bezperspektivitāti, tomēr Maskava turpina agresīvu politiku pret Ukrainu, sacījis bijušais vēstnieks.
Viņš uzsvēris, ka noliec galvu ukraiņu priekšā, kuri šobrīd cīnās par savu brīvību.