"Daudzi apglabātie tika nogalināti kaujās, un daudzi no šī [apglabāto upuru] saraksta joprojām ir dzīvi," Dodiks sacīja, uzrunājot Bosnijas un Hercegovinas Serbu Republikas reģionālo parlamentu.
ANO Starptautiskā Tiesa 2007.gadā atzina, ka Srebrenicas slaktiņš bijis serbu pastrādāts genocīds.
ANO Starptautiskais Kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) par genocīdu notiesājis vairākus serbu virsniekus.
Dodiks apstrīdēja kā starptautiskos, tā vietējos spriedumus šajās lietās.
"Nav nekāda taisnīguma, kad Hāgas tribunāls pieņem spriedumu, vēl mazāk, kad to dara tiesa Bosnijā-Hercegovinā," sacīja līderis.
"Tēze par genocīdu parādījās jau agri šajā konfliktā," norādīja Dodiks, piebilstot, ka Srebrenicas epizode bijusi "inscenēta traģēdija ar mērķi attēlot serbus kā Sātanu".
Dodiks lielāko daļu aizvadītajās divās desmitgadēs bijis Serbu Republikas prezidents un premjerministrs. Viņš vairākkārt draudējis panākt Serbu Republikas atdalīšanos no Bosnijas, kā arī jau iepriekš apšaubījis Srebrenicas slaktiņa mērogus.
Bosnijā, kur, lai izbeigtu karu, ir izveidota sarežģīta, vairāklīmeņu pārvaldes sistēma, 7.oktobrī notiks vēlēšanas.
1995.gadā serbu spēki pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.