Par preses brīvību
Tiesas process, kas pavasarī tika pārtraukts saistībā ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu, nu ir atsācies un, kā ziņo The Guardian, ilgs vismaz četras nedēļas. Amerikāņi pieprasījuši izdot Asanžu, jo 2010. gadā vietnē WikiLeaks tika publicēts 500 tūkstošu dažādu dokumentu, kas, kā apgalvo WikiLeaks, atklāja amerikāņu bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Irākā un Afganistānā. ASV puse norāda, ka noplūdinātā informācija radīja būtiskus draudus karavīru, aģentu, nevalstisko organizāciju pārstāvju un civiliedzīvotāju drošībai. Amerikāņi Asanžam, kurš sevi sauc par žurnālistu, ir izvirzījuši 18 apsūdzības, 17 no tām saistītas ar spiegošanu, bet valsts sekretārs Maiks Pompeo WikiLeaks raksturojis kā "nevalstisku, naidīgu izlūkošanas dienestu".
"Neizdodiet Asanžu!" kampaņas vadītājs Džons Rīss aģentūrai AFP apgalvojis, ka bijušajam hakerim ir spēcīga aizstāvība, bet bažas rada lietas politizācija. Asanža advokāts Edvards Ficdžeralds norādījis, ka klientu nedrīkst izdot amerikāņiem, jo tur viņu nesagaidīs godīga tiesa un viņš varētu mēģināt izdarīt pašnāvību. "Džūljenam izdošana nozīmēs nāves spriedumu," izdevumam Times sacījusi WikiLeaks dibinātāja bērnu māte Stella Morisa.
Aizstāvji apgalvo, ka amerikāņu ierosinātais tiesas process ir atriebība, jo WikiLeaks atklāja virkni ASV pastrādātu noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu. "Pašā pamatā šī lieta ir par cilvēktiesībām un runas brīvību," Bloomberg citē advokāti Dženiferu Robinsoni, kura norāda, ka trauksmes cēlējus, kas atklāj uzņēmumu vai valdību pastrādātos noziegumus, nedrīkst sodīt. Eiropas Padomes Cilvēktiesību jautājumu grupa ir norādījusi, ka Asanža izdošana radītu bīstamu precedentu, ka jebkurš pētnieks vai žurnālists, kas publicē patiesu informāciju par pārkāpumiem, var tikt arestēts un notiesāts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!