Spāņu kukuļošana sākās 1940.gadā pēc tam, kad Lielbritānijas vēstnieks Madridē Semjuels Hors brīdināja premjerministra Vinstona Čērčila valdību, ka Spānija var tūlīt atteikties no savas neitralitātes politikas un iesaistīties karā nacistiskās Vācijas pusē. "Ir ļoti iespējama varbūtība, ka Spānijas iesaistīšanās karā būs atkarīga no ātras mūsu rīcības," vēstulē Ārlietu ministrijai norādīja Hors, aicinot šī riska novēršanai atvēlēt pirmo miljonu dolāru.
Šaubu gadījumā vēstnieks ieteica sazināties ar premjerministru, un Čērčils deva savu piekrišanu, liecina laikrakstu The Guardian un The Times pagājušajā nedēļā publiskotie dokumenti. Nauda britu vēstniekam tika izmaksāta caur kādas Šveices bankas kontu Ņujorkā. Kā vēlāk apgalvoja pats Hors, britu nauda izlietota, lai panāktu to, ka arestēti sazvērnieki, kuri centās pārliecināt Spānijas diktatoru Francisko Franko karā nostāties Vācijas pusē.
The Guardian raksta, ka britu slepenie aģenti nodibinājuši kontaktus ar kādu spāņu republikāņu līderi un Spānijas Demokrātiskās alianses biedriem. Lielbritānijas ministri savukārt pārliecinājuši ASV šajā situācijā atļaut skaidras naudas plūsmu no bankas kontiem Ņujorkā.