"Šogad mēs fokusējamies uz izdzīvojušajiem un viņu vēstījumu. Mums visiem ir skaidrs, ka šī ir pēdējā apaļā gadadiena, kurā izdzīvojušo grupai vēl ir iespējams piedalīties pasākumā, pašiem apmeklējot šo vietu. Pēc 10 gadiem tas tā vairs nebūs. Kamēr vien iespējams, mums jāieklausās izdzīvojušo balsīs, viņu liecībās, viņu personīgajos stāstos. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, runājot par to, kā tiek nodotas atmiņas par Aušvicu," AFP teica Aušvicas muzeja runasvīrs Pavels Savickis. Viņš arī pavēstīja, ka piemiņas pasākumos tika gaidīta ap 50 ieslodzījumu Aušvicas nometnē izdzīvojušo piedalīšanās.
Vācijas varasiestādes sāka celt Aušvicas koncentrācijas nometni 1940. gadā 1939. gadā okupētās Polijas pilsētā Osvencimā. Sākotnēji tajā tika ievietoti poļi, to skaitā katoļu priesteri un pagrīdes pretošanās kustības dalībnieki. Vēlāk vācieši tuvākajā apkaimē izvietoja ap 40 nometņu, no kurām visbēdīgāk slavenā bija Birkenava – milzīga nāves nometne, kurā cilvēkus masveidā iznīcināja gāzes kamerās. Birkenavā cilvēkus nogādāja pa dzelzceļu lopu pārvadāšanas vagonos. Jau uz izkāpšanas rampas viņus sadalīja. Darbaspējīgie tika atlasīti piespiedu darbam, pārējie – pārsvarā seniori, sievietes, bērni un zīdaiņi – tika gāzes kamerās nonāvēti ļoti drīz pēc atvešanas.
Vācieši holokausta laikā Aušvicā un citās nometnēs, geto un masveida eksekūcijās kopā nonāvēja ap sešiem miljoniem ebreju – divas trešdaļas no Eiropas ebrejiem. Aušvicā tika nonāvēts 1,1 miljons cilvēku, no tiem 90% bija ebreji.
1945. gada 27. janvārī PSRS karavīri, kas ieradās pie Aušvicas nometnes vārtiem, atrada tajā ap septiņiem tūkstošiem novārgušu ieslodzīto.
Šoreiz uz piemiņas pasākumu nebija ielūgts Vladimirs Putins Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ. "Šī ir atbrīvošanas gadadiena. Mēs pieminam upurus, bet reizē arī svinam brīvību. Ir grūti iztēloties, ka šeit klāt būtu Krievija, kura acīmredzami nesaprot brīvības vērtību," AP citē Aušvicas muzeja direktora Pjotra Civinska teikto.