Vienlaikus šajā balsojumā Leiboristu partijas gadskārtējā kongresa delegāti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas piedāvāto plānu turpmākajām Lielbritānijas attiecībām ar ES.
Lai gan balsojuma iznākums pēc visu dienu ilgušajām debatēm bija jau iepriekš paredzams, tā nozīme, šķiet, ir plašāka nekā vienīgi vēršanās pret tā dēvēto Čekersas plānu.
Domājams, visnozīmīgākā otrdienas uzstāšanās bija leiboristu ēnu kabineta Brexit ministra Keira Stārmera runa, kuru daudzi atzīst par tiešu izaicinājumu partijas līderim Džeremijam Korbinam.
Stārmers paziņoja, ka leiboristu deputāti parlamentā neatbalstīs Mejas iespējamo Brexit vienošanos, jo viņas plāns neatbilst leiboristu izvirzītajiem "sešiem kritērijiem", tai skaitā negarantē strādājošo tiesību aizsardzību un nesaglabā piekļuvi Eiropas tirgum.
Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja parlaments Brexit vienošanos noraidīs, būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.
"Ja tas nebūs iespējams, mums jābūt citām iespējām," piebilda Stārmers, norādot, ka vienai no šādām iespējām jābūt atkārtotam "Breksita" referendumam.
Stārmera pieļāvums par atkārtota referenduma rīkošanu, kurš nebija iekļauts iepriekš izplatītajā runas tekstā, izsauca zālē vētrainas ovācijas.
Tikmēr Korbins ieņēma pragmātiskāku nostāju, uzsverot, ka jautājums ir par Brexit vadīšanu, nevis par tā nodošanu atkārtotam referendumam.
Arī daudzi citi partijas pārstāvji brīdina, ka atbalsts atkārtotam referendumam var leiboristiem atņemt to 35% leiboristu vēlētāju balsis, kas 2016.gada referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES.
Tikmēr Meja, kas devusies uz Ņujorku, lai piedalītos ANO Ģenerālajā Asamblejā, izteikusies, ka leiboristi ir gatavi pieņemt jebkādu vienošanos, kādu piedāvās Brisele, "neatkarīgi no tā, cik slikta tā būtu".
Viņa uzsvēra, ka šāda leiboristu nostāja ir pretrunā ar Lielbritānijas nacionālajām interesēm.
Tajā pašā laikā Mejai, domājams, būs nepieciešamas leiboristu balsis, lai parlamentā gūtu atbalstu saviem priekšlikumiem par turpmākajām attiecībām ar ES, jo eiroskeptiķi viņas pašas vadīto toriju rindās premjeres plānu noraida.
Savukārt Brisele pret atkārtotu Brexit referendumu izturas visai skeptiski.
Kāda no ES amatpersonām sarunā ar aģentūru Reuters atzinusi, ka ideja par atkārtotu referendumu neizskatās pēc saprātīga risinājuma, kas varētu kaut ko atrisināt.
"Mūs joprojām norūpē pirmais referendums, bet vai pēc diviem gadiem viņi nevēlēsies vēl trešo?" piebildusi amatpersona.