Starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss, kas ir pārliecināts izstāšanās piekritējs, un krietni proeiropeiskāk noskaņotais finanšu ministru Filips Hamonds norādījuši, ka pārejas posms pēc Lielbritānijas oficiālās izstāšanās 2019.gadā nevar būt nenoteikta garuma un to nedrīkst izmantot kā "rezerves durvis palikšanai Eiropas Savienībā".
Tomēr viņi nav konkrētāk norādījuši, cik ilgi un ar kādiem noteikumiem šāds periods varētu turpināties.
Britu valdība svētdien arī paziņojusi, ka grib pastiprināt spiedienu uz pārējām 27 ES valstīm, lai sāktu sarunas par "dziļām un īpašām" attiecībām nākotnē, kas ietvertu arī brīvās tirdzniecības līgumu starp Lielbritāniju un ES.
ES uzsvērusi, ka šādas sarunas nevar sākties, iekams nav panākts būtisks progress trīs jautājumos - cik naudas Apvienotajai Karalistei būs jāmaksā, lai izpildītu savas saistības pret bloku; vai tiks paredzētas drošības un muitas pārbaudes pie Īrijas robežas un kāds būs triju miljonu Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu statuss.
Kā norādījusi Lielbritānijas Brexit lietu ministrija, Londona grib parādīt, ka sākotnējos jautājumos panākts progress un briti ir gatavi līdz oktobrī gaidāmajam ES samitam paplašināt sarunas.
ES amatpersonas jau paudušas nepacietību par Lielbritānijas pārlieku nesteidzīgo gatavošanos sarunām.
Eiropas Komisijas (EK) Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē jūlijā brīdināja, ka "pulkstenis tikšķ", bet Īrijas premjerministrs Leo Varadkars pagājušajā nedēļā izteicās, ka Brexit aizstāvjiem "jau bijuši 14 mēneši laika izstrādāt detalizētus priekšlikumus", tomēr tas nav izdarīts.
Augusta beigās Barnjē gatavojas tikties ar Lielbritānijas Brexit lietu ministru Deividu Deivisu jaunā sarunu kārtā.
Pēdējo nedēļu laikā, kamēr premjerministre Terēza Meja atrodas atvaļinājumā, viņas valdībā iezīmējās klajas domstarpības par to, kādā virzienā Brexit būtu jānorisinās.