Lai gan oficiāli cīņa par atbrīvoto CDU līdera krēslu vēl nav sākusies, ir jau izskanējuši vairāki iespējamie Krampas-Karenbaueres amata tīkotāji. Tā, visticamāk, būs sacensība starp Merkeles centriskā kursa piekritējiem un politiskā spēka konservatīvo spārnu, kas CDU ideoloģiski vēlas pavirzīt mazliet vairāk pa labi.
Pēdējais piliens
Merkele ir Vācijas kanclere jau 14 gadu. 2018. gadā viņa atkāpās no CDU priekšsēdētājas amata un par savu pēcteci izvirzīja Krampu-Karenbaueri, kura iepriekš bija vadījusi nelielo Zāras federālo zemi. Par AKK dēvētā politiķe ar nelielu pārsvaru uzvarēja CDU biedru balsojumā un kļuva par partijas vadītāju. Savukārt Merkele palika pie valdības stūres. Tādējādi tika pārtraukta gadu desmitiem pieņemtā prakse, ka CDU vadītājs ir arī kanclers.
Šī eksperimenta nolūks bija sagatavot Krampu–Karenbaueri par spēcīgu līderi, kas CDU vadītu 2021. gada Bundestāga vēlēšanās. Taču Merkeles plāns izgāzās. CDU jaunā vadītāja organizācijas iekšienē nespēja iemantot kaut pusi no autoritātes, kāda ilgus gadus bija Merkelei. Viņa ir nākusi klajā ar virkni neveiklu paziņojumu un pretrunīgu ierosinājumu, kas iedragāja AKK popularitāti un lika uzdot jautājumu, vai viņa ir cienīga kļūt par Vācijas kancleri. CDU Krampas-Karenbaueres vadībā ir cietusi arī vairākas vēlēšanu neveiksmes.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 12. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!