"Mēs nebruņojamies tāpēc, ka gribētu karu. Mēs bruņojamies tāpēc, ka gribam no tā izvairīties," preses konferencē trešdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena. Viņa arī teica, ka ar sieviešu iesaukšanu vēloties nodrošināt pilnīgu dzimumu vienlīdzību. Savukārt Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens uzsvēra, ka pašlaik Krievija neapdraudot Dāniju. "Taču mēs nevēlamies nonākt situācijā, kurā viņi to varētu darīt," piebilda ministrs.
Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens paziņoja, ka iesaucamo skaita palielināšana, nodrošinot pilnīgu dzimumu līdztiesību, palīdzēs atrisināt problēmas, kas saistītas ar aizsardzību, nacionālo mobilizāciju un skaitliskā sastāva nodrošināšanu bruņotajiem spēkiem.
BBC atzīmē, ka līdz šim sievietes varēja pieteikties pildīt OMD brīvprātīgi. Tagad Dānijas valdība plāno no 2026. gada iesaukt OMD arī sievietes. Šādi Dānija kļūs par trešo valsti Eiropā līdzās Norvēģijai un Zviedrijai, kurā OMD iesauc sievietes.
Pagājušajā gadā Dānijā obligāto militāro dienestu pildīja 4717 cilvēku, kuru skaitā 25,1% bija sieviešu. Turpmāk plānots OMD karavīru skaitu palielināt vismaz līdz 5000 gadā. Pašlaik iesaukumam pakļauti 18 gadu vecumu sasnieguši vīrieši ar atbilstošu veselības stāvokli. Taču visi dienēt nedodas, jo ir daudz brīvprātīgi pieteikušos, un nepieciešamo iesaukto skaitu sasniedz ar loterijas palīdzību.
Turpmāk plānots visiem OMD iesauktajiem, arī sievietēm, pagarināt dienesta laiku līdz 11 mēnešiem. Iesauktie pavadīs pirmos piecus mēnešus pamatapmācībās, kam sekos seši mēneši operacionālā dienesta un papildapmācību.
Paredzams, ka OMD reformai nepieciešamie likumu grozījumi tiks izdarīti nākamā gada laikā un stāsies spēkā 2026. gadā.
AP raksta, ka Zviedrijā OMD tika atjaunots 2017. gadā. Savukārt Norvēģija 2013. gadā pieņēma likumu, kas attiecināja iesaukšanu OMD uz abiem dzimumiem.