Likums valsts drošības interešu vārdā ļautu bloķēt gāzes cauruļvadu izbūvi Dānijas teritoriālajos ūdeņos, tāpat likumā paredzēts, ka Dānija varētu ņemt vērā arī iekšpolitikas un ārpolitikas intereses, liedzot šādu cauruļvadu būvdarbus. Šo likumprojektu atbalsta gan valdošās, gan opozīcijas partijas.
Šobrīd šādu cauruļvadu izbūvi bija iespējams apturēt tikai ar tiesas atļauju, ja ir pierādāmas bažas par apdraudējumu videi.
Likums varētu stāties spēkā jau 2018.gada 1. janvārī, taču, kā norāda EUObserver, nav skaidrs, vai tas būtu gana ātri, lai apturētu Krievijas uzņēmuma Gazprom projektu, kas paredz Baltijas jūrā izbūvēt cauruļvadu līdz Vācijai.
Projekta kritiķi norāda, ka Nord Stream 2 padarītu Eiropu vēl vairāk atkarīgu no Krievijas "gāzes adatas" un negatīvi ietekmētu situāciju Ukrainā.
Tomēr, kā medijiem atzina Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere, šobrīd Eiropas Savienībai nav likumīgu veidu, kā bloķēt gāzes cauruļvada izbūvi.
Kā vēsta aģentūra LETA, Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Projekts izmaksās gandrīz 10 miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018. gada aprīlī.
ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete norādījis, ka Nord Stream 2 nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.
ES valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu ar savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. Nord Stream gāzesvads rada risku koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā.
Arī Baltijas valstu amatpersonas Nord Stream 2 vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Tēma pārdomām
Perfekti
joška nilka