Vācijas varas iestādes uzskata, ka Romas finansiālās prasības ir tik ievērojamas, ka vienkārši nepietiek esošo resursu, izdevumu citē aģentūra Reuters. Itālijas valdības parāds šobrīd ir sasniedzis 1,8 triljonus eiro, bet eirozonas stabilizācijas fonds ir tikai 440 miljardi eiro un tas paredzēts palīdzības sniegšanai tādām nelielām ekonomikām, kā Grieķija, Īrija vai Portugāle.
Agrāk šonedēļ Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers veltīja asu kritiku Eiropas Komisijas vadītāja Žozē Manuela Barrozu aicinājumam pārskatīt Eiropas finanšu stabilitātes fonda apmērus.
Barrozu paziņoja, ka eirozonas valstu līderiem ir jāgarantē stabilizācijas fondā visu parādu krīzes izplatības apturēšanai nepieciešamo līdzekļu esamība. Teorētiski stablizācijas fonda palielināšana var paaugstināt kreditoru pārliecību par Itālijas ekonomisko dzīvotspēju.
Aizvadītajā nedēļā Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni paziņoja, ka valsts valdība būtiski samazinās budžetu nevis 2014. gadā, bet gan jau 2013. gadā. Tam, pēc ekspertu domām, tāpat ir jāsekmē Itālijas parādsaistību turētaju bažu samazināšanos.
Uzstājoties valsts parlamentā, Berluskoni atzina, ka "krīze pastāv", turklāt, pēc Itālijas premjera domām, tā jau ir izgājusi ārpus kādas vienas valsts robežām. Tomēr Itālijas valdības vadītājs apgalvoja, ka valsts finanšu sistēma ir "stabila", bet bankas – "kredītspējīgas".
Vienlaikus reitingu aģentūras Standard & Poor's piektdien īstenotā ASV kredītreitinga pazemināšana, visticamāk, tikai palielinās investoru, tajā skaitā eirozonas valstu parādsaistību turētaju, bažas. Šādos apstākļos jaunas šaubas var izsaukt arī Itālijas finansiālā stabilitāte.