Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Gaidāmās krīzes laikā ir viens ļoti liels uzdevums - saglabāt ekonomikas spēju veidot nodokļu masu nākotnē, intervijā aģentūrai LETA teica "Apvienotā saraksta", kurā apvienojušās Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija, Ministru prezidenta amata kandidāts uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Ungārija trešdien pasludināja apdraudējuma stāvokli saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģijas krīzi un paziņoja par plānu tās pārvarēšanai.
Politiķu sarunas par visdažādiem jautājumiem, tai skaitā par atbalstu iedzīvotājiem energokrīzes pārvarēšanā, nedaudz apgrūtina vēlēšanu tuvošanās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā un grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada krīzes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) dažādu iniciatīvu īstenošanai, ar mērķi pārvarēt Covid-19 krīzi, saņems 41,5 miljonus eiro, izriet no Finanšu ministrijas ziņojuma par pasākumiem krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.
Ekonomistu izteikumos ik pa laikam izskan viedokļi par to, ka pašreizējos salīdzinoši labos laikus tautsaimniecībā var nomainīt tādi, kuros labklājības pieaugums ir apstājies un pieprasījums pēc darba rokām sāk sarukt. To, kad nākamā krīze atnāks un cik lieli būs tās apmēri šobrīd, visticamāk, nevar pateikt neviens. Dažādu faktoru, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, pasaulē netrūkst. To vidū ir strauji pieaugušās nekustamo īpašumu cenas, kuras uzturēt augošu aizdevuma procenta likmju ietekmē kļūs aizvien grūtāk. Tāpat dolāra procenta likmju kāpums ir radījis finansiālas nepatikšanas virknei lielu jaunattīstības valstu. Tagad šos draudus vēl papildina lielu globālu tirdzniecības karu riski, kā arī kopējās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums.