Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Droša pārtika - izaicinājums Eiropai

Mūsdienās pat vienas maltītes ietvaros šķīvī ir produkti no visas pasaules. Speciālisti kā piemēru min Kijevas kotleti, ko ierasti ēd visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Īrija, Ķīna, Spānija, ASV, Francija, Lielbritānija, Indonēzija, Beļģija un Austrālija - tās ir tikai dažas valstis, no kurām ievestas šī ēdiena sastāvdaļas.

Taču, kādos apstākļos šīs sastāvdaļas audzētas vai ražotas, ir jautājums, par kuru reti kad var būt drošs. Tieši tāpēc droša pārtika ir viena no problēmām, kam gan ES, gan pasaules līmenī pievērš uzmanību. Turklāt starptautiskās izstādes World Expo 2015 kontekstā šis jautājums tiks īpaši izcelts, jo galvenā tēma ir "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei".

Statistika bēdīga

Ar pārtiku saistītu saslimšanu ir daudz vairāk, nekā par to tiek runāts, tā uzskata Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, un arī statistika neuzrāda patieso ainu, jo par visiem gadījumiem netiek ziņots. Rūrāne min faktus, ka, piemēram, katru gadu ES tiek reģistrētas vairāk nekā 85 000 salmonelozes saslimšanu, kopumā radot ap trīs miljardiem eiro lielus zaudējumus. Turklāt pārtikas un ūdens izraisītas slimības nogalina ap diviem miljoniem cilvēku gadā, no kuriem daudzi ir bērni. Arī ES pārstāvju izceltie dati nav iepriecinoši. Kamēr vairāk nekā 800 miljoni cilvēku cieš badu, tikmēr daļa cilvēku mirst no liekā svara izraisītām problēmām. Turklāt aptuveni 1,3 miljardi tonnu ēdiena katru gadu nonāk atkritumos. Šo iemeslu dēļ nepieciešams pieņemt konkrētus politiskus lēmumus, attīstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu un, izmantojot labākās tehnoloģijas, radīt balansu starp pārtikas pieejamību un resursu patēriņu, uzskata Dienas aptaujātie ES Zinātnes vadības komitejas pētnieki, kuri plāno šo jautājumu loku aktualizēt starptautiskās izstādes World Expo 2015 ietvaros.

Jāuzlabo efektivitāte

Lietas, kas ietekmē pārtikas drošību, mūsdienās lielā mērā saistītas gan ar cilvēku paradumiem, gan globalizāciju. Piemēram, viens no aspektiem ir garas un kompleksas pārtikas ķēdes. Tāpat nozīme ir izmaiņām lauksaimniecības un pārtikas ražošanā. Var būt gadījumi, ka pārtikas ražošanā tiek izmantota inficētu dzīvnieku gaļa. Situāciju pārtikas drošībā var pasliktināt arī tādi apstākļi kā nabadzība, migrācija, ārkārtas situācijas, ekstrēmi klimata apstākļi, novājināta cilvēka imūnsistēma un fakts, ka aizvien vairāk cilvēki maltītes ietur ārpus mājas un patērē neapstrādātu pārtiku, liecina PVO dati. Tomēr, pēc Eiropas Vides politikas institūta pētnieka profesora Alana Bakvela domām, jārunā ne tikai par pārtikas nekaitīgumu, bet vēl plašāk - par drošas pārtikas ilgtermiņa nodrošinājumu visiem. Tieši tāpēc patlaban viens no lielākajiem izaicinājumiem pārtikas jomā ir saprast, kā 2050. gadā mēs spēsim nodrošināt 9,2 miljardus cilvēku ar drošu un veselīgu pārtiku. Eksperti norāda, ka pārtikas ražošana jāpalielina par 60%. Turpretī A. Bakvels domā, ka jāpadara efektīvāka pati sistēma. Pēc viņa domām, pasaulē pietiekami daudz tiek saražota pārtika, lai visi cilvēki varētu uzņemt sev nepieciešamo kaloriju daudzumu, ēdot nekaitīgu un veselīgu pārtiku, taču tas nenotiek. Viens no daudziem aspektiem, pie kura vērts strādāt, ir pārtikas atkritumi. Tiek lēsts, ka katru gadu Eiropā atkritumos nonāk 90 miljoni tonnu pārtikas. Piemēram, 2012. gadā Zviedrijā tie bijuši 127 kilogrami uz vienu cilvēku. Turklāt šajos aprēķinos netiek iekļauti pārtikas atkritumi ražošanas un pārstrādes fāzēs. ES mērķis gan ir līdz 2020. gadam samazināt atkritumos nonākušās pārtikas daudzumu uz pusi, īpaši strādājot pie patērētāju izglītošanas.

Otra tēma, par ko aicina domāt Bakvels, ir apkārtējā vide. Ja tā pārtikas ražošanas procesā arī turpmāk tiks negatīvi ietekmēta, ar laiku mēs nemaz nespēsim nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, jo nebūs vairs iespējams produktus iegūt ierastajos veidos. Jau tagad jūtamas klimata izmaiņas. Šī jautājuma kontekstā viedoklis ir arī Līdsas Universitātes profesoram Timam Bentonam. Viņš Dienai norāda, ka labākais, ko cilvēki varētu darīt, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ir nevis atteikšanās no privāto automašīnu izmantošanas, bet gan ievērojama sarkanās gaļas patēriņa mazināšana. Un tas arī šķietot vienkāršāk - cilvēks labprātāk atteiktos no sarkanās gaļas, nevis no savām ikdienas ērtībām.

Nav gan tā, ka šie jautājumi tiek tikai apspriesti zinātnieku aprindās. Kā liecina 2014. gada ieskats ES politikā, pēdējos 10 gados ES pārtikas nekaitīguma politikā ir ieguldījusi 3,3, miljardus eiro, no kuriem 2,2 miljardi bija atvēlēti īpašām dzīvnieku slimību izskaušanas programmām. Savukārt laika periodam līdz 2020. gadam ieplānoti bija 2,2 miljardi eiro.

Problēmas uzņēmumos

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Plīkša norādīja, ka Latvijā par pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti atbildīgi ir paši pārtikas uzņēmumi, tāpēc tiem jāievieš paškontrole. Tas gan nenozīmē, ka PVD neveic pārbaudes. Katru gadu plānoto un neplānoto pārbaužu skaits pārsniedz 40 tūkstošus. Pērn aptuveni 4000 jeb 23% no visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem atzīti par normatīvo aktu prasībām atbilstošiem. Savukārt pārējos uzņēmumos visbiežāk konstatētas neatbilstības ar paškontroli, iekārtām un aprīkojumu, pārtikas izsekojamību un personāla un telpu higiēnu. Pērn palielinājies arī pārkāpumu skaits dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumos saistībā ar dzīvnieku aizsardzības prasību ievērošanu, tomēr tas saistīts ar jaunu regulējumu dzīvnieku labturības prasībās.

Uzņēmumi gan par šiem pārkāpumiem nepaliek nesodīti. Plikša atzīmē, ka pērn naudas sodu apjoms sasniedz gandrīz 10 tūkstošus eiro, savukārt PVD pērn kopumā soda naudās iekasējis 160 tūkstošus eiro. Tas liecina par to, ka darba šajā jomā vēl ir daudz. Arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) uzskata, ka nepilnību joprojām ir papilnam, īpaši runājot par daudzajām pārtikas piedevām jeb E vielām, no kurām ne visas ir nekaitīgas - bieži tās ir cilvēka organismam nepiemērotas. Nav arī iespējams izvērtēt E vielu pielietojuma pamatotību produktā, jo ražotāji datus tur slepenībā - tie tiek uzskatīti par komercnoslēpumu. Ministrs gan plāno rosināt to mainīt.


sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits