"Mēs esam atsākuši ārvalstnieku aizturēšanu ar policijas spēkiem tajos gadījumos, kad pieprasījumi ieceļošanai Eiropā vēl nav tiesiski izvērtēti," kārtējā intervijā sabiedriskajam radio pavēstīja Orbāns, piebilstot, ka līdz brīdim, kamēr patvēruma pieprasījums nav izskatīts, patvēruma meklētājiem nav tiesību brīvi pārvietoties Ungārijas teritorijā.
Piekāpjoties Briseles un ANO bēgļu aģentūras spiedienam, kā arī ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas viedokli, Ungārija 2013.gadā atteicās no patvēruma meklētāju aizturēšanas.
Taču kopš tā laika Eiropa pieredzējusi vairākus asiņainus teroraktus, kurus pastrādājuši islāma ekstrēmisti, kas uzdevušies par patvēruma meklētājiem, norādīja Orbāns, uzsverot, ka jebkuras tiesību normas, kas atvieglo teroraktu sarīkošanu, ir jāgroza "mūsu pašu pašaizsardzības" nolūkā.
Viņš atzina, ka Budapeštas lēmums ir "atklātā pretrunā" ar Eiropas Savienības (ES) normām, un rada "atklātu konfliktu" ar Briseli.
Jau iepriekš Ungārijas imigrācijas politika izsaukusi Briseles neapmierinātību, taču tieši pateicoties Budapeštas nepiekāpībai, tostarp neatkāpjoties no ieceres būvēt žogu uz robežas ar Serbiju, lielā mērā izdevies apturēt nekontrolēto nelegālo imigrantu plūsmu pa tā dēvēto Balkānu maršrutu.
Orbāns brīdināja, ka, atļaujot nelegālajiem imigrantiem bez atbilstošas pārbaudes ieceļot Eiropā, tiek radīti drošības riski, kas var novest pie tādiem slaktiņiem, kādus 2015.gada novembrī islāma ekstrēmisti pastrādāja Parīzē.
Ungārijas premjers iepriekš arī norādījis, ka tik liela musulmaņu skaita ielaišana Eiropā apdraud tās demokrātiskās vērtības un kristīgās tradīcijas.