Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.
Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.
Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents atgādina, ka inflācija virs 2% mērķa pakāpās 2021.gadā. Pērn eirozonas ekonomika balansēja uz recesijas robežas, tā joprojām ir vārga, un šogad iekšzemes kopprodukta izaugsme tiek prognozēta vien 0,6%, bet 2025.gadā un 2026.gadā jau mazliet straujāka, proti, 1,5% un 1,6%.
Kazāks skaidro, ka galvenie dzinuļi eirozonas ekonomikas izaugsmei ir spēcīgāka izaugsme pasaules ekonomikā, kas veicinās eirozonas eksportu, algu kāpums straujāks par inflāciju, kas veicinās mājsaimniecību patēriņu, kā arī pakāpenisks procentu likmju samazinājums, kas veicinās investīcijas un patēriņu.
"Tomēr riski un nenoteiktība joprojām ir augsti. Ja inflācijai, manuprāt, šie riski ir sabalansēti, tad ekonomikas izaugsmei tie ir lejupvērsti, proti, lēnāka izaugsme ir iespējamāka nekā straujāka izaugsme," pauž Kazāks.
Lai gan ECB Padomē netika runāts par procentu likmju samazināšanu jau marta sēdē, tika sākta diskusija par iespējamu likmju samazinājumu turpmāk, informē Kazāks. Ja vēl nesen risks samazināt procentu likmes pārāk ātri un tā inflācijas tempus atkal uzdzīt augšā, kas inflācijas sabremzēšanai prasītu likmju kāpumu krietni virs pašreizējiem 4%, bija krietni lielāks par risku likmes sākt mazināt pārāk vēlu, tad Kazāka ieskatā patlaban šie riski sāk izlīdzināties un pārlieku kavēties ar likmju samazināšanu nav nepieciešams.
Ja ekonomika sekos aptuveni iepriekš iezīmētajam prognožu scenārijam, tad lēmums sākt mazināt procentu likmes varētu tikt pieņemts jau dažu tuvāko sēžu laikā, prognozē Kazāks. Diezgan līdzīgs redzējums pašlaik ir arī finanšu tirgiem, kas pilnībā ieceno pirmo likmju samazinājumu par 0,25 procentpunktiem jau jūnijā.
Inflācija auga ļoti strauji, un strauji tā ir arī samazinājusies, atzīst Kazāks. ECB Padomes mērķis ir atgriezt inflāciju pie 2% un neļaut tai atkal kāpt. Kazāks uzsver, ka nenoteiktība joprojām ir augsta, tāpēc zināma piesardzība joprojām ir nepieciešama.
Viens no šogad zemākas, nekā iepriekš prognozēts, inflācijas iemesliem ir dabasgāzes cenas, skaidro Kazāks. Pašlaik negaidīti zemajām dabasgāzes cenām augot, inflācija atkal palēktos. Saspringums darba tirgū joprojām ir augsts - lai gan algu kāpuma tempi ir kļuvuši lēnāki, tie ir strauji un rada riskus inflācijai būt "ietiepīgai" un samazināties ļoti negribīgi.
"Tāpēc, tāpat kā līdz šim, lēmumu pieņemšanā ECB Padomē balstīsimies uz vēsu prātu un tā brīža datiem. Inflācijas pūķis ir piespiests pie zemes, vēl nedaudz un tas būs uzvarēts," raksta Kazāks.
Jau vētsīts, ka Eiropas Centrālā banka 7.martā ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentu likmes saglabāt nemainīgas. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā. Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.