Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.
Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.
"Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi," Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.
Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, "inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai," viņš klāstīja.
ECB īstenotie stimulēšanas pasākumi, katru mēnesi uzpērkot obligācijas 60 miljardu eiro vērtībā, apvienojumā ar zemām procentu likmēm ir palīdzējuši mazināt deflācijas draudus, kas varētu izraisīt zemu algu un zema patēriņa lejupejošu spirāli, norādīja Dragi.
"Ekonomikas situācijai uzlabojoties, savi politikas pasākumi mums būs jāpielāgo pakāpeniski, lai nodrošinātu, ka mūsu stimulēšanas pasākumi pavada atkopšanos laikā, kad ilgstoši valdījusi neskaidrība," viņš piebilda.
Dragi arī norādīja uz "lielo atšķirību" politiskajā noskaņojumā, kas valda Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar situāciju pirms gada.
Pērn jūnijā Lielbritānijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no bloka, arī citviet arvien lielāku ietekmi ieguva populistiski un nacionālistiski noskaņoti spēki, tomēr šogad Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja spēcīgas ES integrācijas aizstāvis Emanuels Makrons un arī pirms septembrī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanās sabiedriskās domas aptaujās līderi ir eiropeiski noskaņotie spēki.
"Ekonomikas atkopšanās prognozes ir uzlabojušās, un skaļi saukļi Eiropas Savienības un eiro norietam ir kļuvuši par knapi sadzirdamiem čukstiem," Dragi paziņoja.
Vienlaikus viņš norādīja, ka bloka ekonomikas lielākās problēmas ir ražīguma stagnācija un sabiedrības novecošanās.
Dragi forumā, kur pulcējas centrālo banku, akadēmisko aprindu pārstāvji, analītiķi un banku jomas eksperti, uzsvēra, ka pašlaik, kad ekonomiskā situācija eirozonā ir salīdzinoši labvēlīga, galvenais ir saprast, "kā padarīt šo izaugsmi ilgtspējīgu un mazāk atkarīgu no monetārās stimulēšanas pasākumiem".