Direktīvas projekts tapis bažās par aplēsēm, ka, neierobežojot plastmasas izstrādājumu apriti, 2050. gadā okeānos plastmasas atkritumu būs vairāk nekā zivju. Bieži tiek ziņots par zivīm, putniem un citu dzīvo radību, kas saindējas un iet bojā vides piesārņojuma dēļ.
Plāns paredz:
- aizliegt vairākus vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumus, piemēram, salmiņus, plastmasas paplātes, vienreiz lietojamos šķīvjus, kafijas maisīšanas karotītes, kā arī kokvilnas tamponus ar plastmasas pamatni un no plastikāta ražotus balonu turētājus;
- par katru nepārstrādātu plastmasas atkritumu kilogramu ES dalībvalstīm būs jāmaksā noteikta summa ES budžetā;
- uzdot katrai dalībvalstij izmantot atkritumu depozīta sistēmu vai kāds alternatīvu pasākumu, lai līdz 2025. gadam savāktu 90% plastmasas pudeļu;
- aktīvāk informēt patērētājus par plastmasas iepakojuma radītajām briesmām videi.
Vācijas vides ministre Svenja Šulce vietējam medijam ARD apliecinājusi atbalstu iecerei, ka vienreizlietojamo plastikāta izstrādājumu lietošana "tiek regulēta Eiropas līmenī un tiek pakāpeniski izņemti no aprites".
Savukāt par ES budžetu atbildīgais komisārs Giners Etingers aizstāvējis plānu noteikt bargu naudas sodu dalībvalstīm, kam neizdodas pārstrādāt vairāk plastmasas - "tas radīs stimulu šo valstu politiķiem pārbaudīt, kā samazināt plastmasas atkritumu apjomu - ar aizliegumiem, izglītošanu, valsts nodokli vai maksu par plastmasas iepirkumu maisiņiem".
Eiropas Komisija arī rēķinās ar patērētāju iebildumiem par tik krasām izmaiņām, tāpēc vēlas no tiem izvairīties, uzsverot arī sabiedrības izglītošanu par šiem pasākumiem un uzsverot videi draudzīgākas plastmasas izstrādājumu alternatīvas. Savukārt iespējamie naudas sodi, pēc Eiropas Komisijas domām, varētu "atvēsināt" eiroskeptiskākos politiķus atsevišķās valstīs.
Eiropas Komisija detalizētāk plānu paredz prezentēt pirmdien, tam sekos pārrunas ar visām 28 ES dalībvalstīm, kā arī Eiropas Parlamentu.
ddd
Trollis JT
Def