"Varētu iebilst, ka, ņemot vērā pašreizējo taupības režīmu, kas valda daļā Eiropas Savienības valstu, šāda nostāja ir neloģiska vai pat bezatbildīga. Patiesībā ir gluži otrādi. Kaut arī skaļi paustie pieprasījumi samazināt ES budžetu ir populāri, taču no ekonomikas viedokļa tā rīkoties nav pareizi. Samazinot līdzekļus ES budžetā, tiek ierobežots visspēcīgākais Eiropas Savienībai pieejamais līdzeklis ekonomikas stimulēšanai. Krīzes laikos mums šāds stimuls nepieciešams vairāk nekā jebkad iepriekš, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību," teikts paziņojumā.
ES budžets nav liels, taču ir nozīmīgs; tas veido tikai aptuveni 2 % no valstu izdevumu kopējā apmēra Savienībā un ir vairāk nekā 45 reizes mazāks nekā dalībvalstu tēriņu kopējā summa. ES budžets pirmām kārtām ir ieguldījumu budžets, un 94 % kopējo ieņēmumu tiek ieguldīti vai nu pašās dalībvalstīs, vai izmantoti Savienības ārējo prioritāšu finansēšanai. Ja nepastāvētu iespējas saņemt finansējumu no ES budžeta, daudzās dalībvalstīs un reģionos valsts investīcijas būtu minimālas vai to nebūtu vispār, norāda politiķi.
ES budžets piedāvā daļu no risinājuma, kā Eiropai izkļūt no krīzes, sekmējot ieguldījumus izaugsmē un nodarbinātības veicināšanā un palīdzot dalībvalstīm pārvarēt pašreizējās strukturālās grūtības, jo īpaši konkurētspējas samazināšanos, augošo bezdarbu un nabadzības palielināšanos. Ja mēs nopietni attiecamies pret izaugsmes ģenerālplānu, mums tam jāparedz nepieciešamie līdzekļi. ES budžets ir ieguldījumu instruments, kas veicina ekonomikas izaugsmi un rada darba vietas. Tas tiek izmantots, piemēram, lai finansētu būtiskus ES transporta un energoapgādes savienojumus. Tas palīdz sekmēt inovāciju un intensīvāk nodarboties ar pētniecību un izstrādi. ES budžets piesaista ieguldījumus, ļauj panākt apjomradītus ietaupījumus un tajā nevar būt deficīts, uzskata M. Šulcs un L. Siso.
Eiropas ekonomikas atjaunošanas stratēģija Eiropa 2020, kuru apstiprināja visas ES dalībvalstis, prasa no ES vairāk Eiropas līmeņa pasākumu. Nevar būt tā, ka valdību vadītāji Savienībai nosaka arvien vairāk un vairāk pienākumu, taču vienlaikus samazina Savienības budžetu. Tas vienkārši nozīmē prasīt neiespējamo. Īsi sakot, vērienīgai ES ir vajadzīgs vērienīgs budžets. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir apņēmušies īstenot kopēju izaugsmes stratēģiju. Šī izaugsmes stratēģija ir Eiropa 2020, un ar to paredzēts vispusīgi risināt problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas Savienība. Daudzgadu finanšu shēma ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai stratēģija Eiropa 2020 tiktu sekmīgi īstenota. Tas ir izaugsmei un ieguldījumiem domāts budžets. Mēs nevaram visu laiku runāt par to, ka jāpanāk izaugsme, un pēcāk rīkoties nekonsekventi brīdī, kad jāsniedz priekšlikumi attiecībā uz līdzekļiem ieguldījumu nodrošināšanai, norādīts dokumentā.
Daļa no risinājuma izaugsmes veicināšanai ir spēcīga ES kohēzijas politika. Tai arī turpmāk jābūt galvenajam ieguldījumu instrumentam mūsu valstīs. Turklāt kohēzijas politika nodrošina ieguvumus visai Savienībai, jo palīdz nostiprināt iekšējo tirgu un palielina ekonomikas konverģenci, kā arī novirza ieguldījumus uz tām jomām, kam piemīt izaugsmes potenciāls, un atbalsta strukturālās reformas dalībvalstīs, teikts paziņojumā.
"Eiropas Parlaments ir pārliecināts, ka ES dalībvalstu šķelšanās divās pretējās nometnēs, kuru priekšgalā, no vienas puses, ir valstis, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem pretī, un, no otras puses, valstis, kas no ES budžeta saņem vairāk, nekā tajā iegulda, balstoties uz šajā sistēmā radušos „taisnīgas peļņas” priekšstatu, kura pamatā ir vien grāmatvedības aprēķini, Eiropas iedzīvotājiem ir grūti saprotama un nepievilcīga," uzsvērts paziņojumā.
Savienības budžeta finansēšanā vajadzētu atgriezties pie patiesas pašu resursu sistēmas. Vidējā termiņā jāatsakās no pašreizējo atlaižu un citu korekcijas mehānismu piemērošanas. Pozitīvi ir vērtējami priekšlikumi ieviest finanšu darījumu nodokli un ES pievienotās vērtības nodokli kā pašu resursus, tādējādi līdz 2020. gadam par 40 % samazinot uz NKI bāzes noteiktās dalībvalstu iemaksas ES budžetā. Ieviest finanšu darījumu nodokli būtu ne vien godīgi attiecībā pret sabiedrību, bet tādējādi veidotos arī jauna ieņēmumu plūsma, kas mazinātu dalībvalstu iemaksas ES budžetā, norāda ietekmīgie eiroparlamentārieši.
Sarunas par daudzgadu finanšu shēmu ir pārbaudījums Eiropas Savienības spējai rīkoties Eiropas iedzīvotāju interesēs, kā arī pārbaudījums, kas parādīs, vai Savienība spēj pildīt savus solījumus. Ja ES dalībvalstu valdību vadītāji 22. un 23. novembra sanāksmē ierosinās vērienīgu budžetu, viņi būs ne tikai rīkojušies Eiropas interesēs — šādu lēmumu atbalstīs Eiropas Parlaments un ES Reģionu komiteja, turklāt Eiropa pasaulei būs parādījusi, ka ir spējīga pieņemt smagus lēmumus, teikts paziņojuma noslēgumā.