Apnikusi taupība
2008. un 2009. gadā liela daļa Eiropas valstu piedzīvoja lielāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, sekoja eirozonas krīze, kas turpinās joprojām. Eiropas lielāko ekonomiku vadītāji Vācijas kanclere Angela Merkele un nupat vēlēšanās zaudējušais Francijas prezidents N. Sarkozī pēdējos divus gadus nenoguruši atkārtoja, ka valstīm ir jāsaved kārtībā savas finanses. Virkne valstu, kuru ekonomika ļogās zem nepanesama parādu sloga, ieviesušas taupības pasākumus, kas nozīmē atalgojuma un pabalstu samazinājumu un nodokļu palielināšanu.
Valdību apstiprinātās budžeta tēriņu apcirpšanas programmas ir samazinājušas līdzšinējo labklājības līmeni miljoniem eiropiešu, tāpēc daudzviet vēlētāji ir vērsušies pret taupību ieviesušajiem politiķiem, nomainot viņus ar tiem, kuri sola veicināt ekonomikas izaugsmi.
Svaigākais piemērs ir pagājušajā nedēļā notikušās Francijas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja sociālistu kandidāts Fransuā Olands. Viņš pretstatā taupību atbalstošajam N. Sarkozī sola palielināt nodokļus bagātajiem, radīt 60 tūkstošus darbvietu skolotājiem un izveidot 150 tūkstošus valsts subsidētu darbvietu jauniešiem. Šim nolūkam F. Olands līdz 2017. gadam plāno palielināt valdības izdevumus par 20 miljardiem eiro (14 miljardu latu), vēsta AP.
Arī ekonomisko grūtību māktajā Grieķijā pagājušās nedēļas nogalē notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās lielākos panākumus guvušas partijas, kas iestājas pret starptautisko aizdevēju pieprasītajiem taupības pasākumiem, kuri nepieciešami, lai Atēnas saņemtu februārī apstiprināto otro palīdzības programmu 130 miljardu eiro (91 miljards latu) apmērā. Ceturtdien jaunās valdības veidošanu uzņēmās jau trešā partija, tomēr maz ticams, ka arī šoreiz tiks panākta vienošanās par ministru kabineta izveidi, jo taupības pasākumus atbalstošajiem spēkiem nepietiek balsu parlamentā.
Kopš 2010. gada krīzes un taupības pasākumu dēļ atkāpušies vai vēlēšanās zaudējuši Lielbritānijas leiboristu premjerministrs Gordons Brauns, Spānijas sociālistu premjers Hosē Luiss Sapatero, konservatīvais Itālijas valdības vadītājs Silvio Berluskoni, kā arī starptautisko palīdzību lūgušo valstu - Īrijas un Portugāles - premjeri.
Tomēr ir arī izņēmuma gadījumi, kad vēlētāji atbalsta valdību, kas īsteno taupības pasākumus. Pēc pērn un aizpērn notikušajām parlamenta vēlēšanām savu amatu saglabāja Zviedrijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas premjerministrs.
Vēršas pie radikāļiem
Grūtie laiki un neticība tradicionāli valdošajām partijām daudziem vēlētājiem likusi pieslieties labējiem radikāļiem, kuri ekonomiskajās problēmās vaino Eiropas Savienību un imigrantus.
Pagājušajā svētdienā Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās 7% balsu ieguva ultranacionālistu partija Zelta rītausma, kura aicina izraidīt no valsts visus imigrantus. Tās biedri savā starpā mēdz sasveicināties, salutējot kā nacisti.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā trešajā vietā gandrīz ar 18% vēlētāju atbalstu ierindojās galēji labējās partijas Nacionālā fronte līdere Marina Lepena, kura aicina samazināt imigrantu daudzumu valstī un iestājas pret taupības pasākumiem.
Pret musulmaņiem noskaņotās Brīvības partijas dēļ pagājušajā mēnesī krita Nīderlandes mazākuma valdība. Skandalozā politiķa Gērta Vildersa vadītā partija atteicās atbalstīt 2013. gada valsts budžeta projektu, kas paredzēja samazināt valdības izdevumus par 16 miljardiem eiro (11,2 miljardi latu).