Lai gan sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ar Turciju tika uzsāktas 2005.gadā, tās faktiski ir iesaldētas, jo, pieaugot prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana režīma autoritārismam, vairojas arī saspīlējums Ankaras un Briseles attiecībās.
Savā ikgadējā ziņojumā par kandidātvalstu progresu ES tiesību normu ieviešanā, EK, tāpat kā jau iepriekšējos gados, atzinusi, ka Turcija turpina attālināties no bloka standartiem.
Lai gan ārkārtējais stāvoklis, kas tika ieviests pēc 2016.gada puča mēģinājuma, 2018.gadā atcelts, tā ietekme joprojām ir jūtama, norādījuši ziņojuma autori.
"Daudzas no normām, kas tika ieviestas ārkārtējā stāvokļa laikā, joprojām ir spēkā un tām joprojām ir milzīga un graujoša ietekme," teikts ziņojumā.
EK atzinusi, ka runas brīvība Turcijā ir sagrauta, pateicoties žurnālistu, juristu, aktīvistu un akadēmisko aprindu izsekošanai un vajāšanai.
Ziņojumā atspoguļojas arī ES aizkaitinājums ar Turcijas uzsākto ģeoloģisko izpēti Grieķijai un Kiprai faktiski piederošajos ūdeņos Vidusjūras austrumdaļā, kas spriedzi Ankaras un Atēnu attiecībās pēdējo mēnešu laikā nokaitējis tiktāl, ka radies satraukums par tās pāraugšanu karadarbībā.
Tajā pašā laikā ziņojumā atzinīgi novērtēts zināmais progress, ko panākušas Rietumbalkānu valstis.
Tomēr EK paudusi vilšanos par lēno progresu tiesu sistēmas reformu īstenošanā, kas liecinot par "politiskās gribas trūkumu".
EK trešdien arī paziņojusi par investīciju programmu, kuras ietvaros Rietumbalkānu valstīs - Albānijā, Serbijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā, Kosovā un Bosnijā - paredzēts ieguldīt deviņus miljardus eiro.
Programmas mērķis ir stiprināt šo valstu ekonomiku, vienlaikus to tautsaimniecības padarot videi draudzīgākas un piemērotākas digitālajam laikmetam.