ES piešķīra Ukrainai kandidātvalsts statusu pagājušā gada jūnijā pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma.
EK izvirzīja Kijivai septiņus kritērijus, kas tai jāizpilda pirms pievienošanās sarunu sākšanas, tai skaitā prasības pastiprināt cīņu pret korupciju un veikt tiesu sistēmas reformas.
ES diplomāti atklāja, ka divi Kijivas izpildītie nosacījumi ir saistīti ar politiskās ietekmes samazināšanu plašsaziņas līdzekļos un tiesu sistēmas reformām.
Diplomāti norādīja, ka Briseles vērtējumā Ukraina ir panākusi "zināmu progresu" arī attiecībā uz pārējiem pieciem kritērijiem.
EK gatavojas oktobrī nākt klajā ar pilnīgāku Ukrainas progresa novērtējumu un atzinumu par to, vai sākt sarunas par pievienošanos blokam.
Kijiva ir centusies panākt sarunu sākšanu jau šogad un uzsver, ka tā gūst ievērojamus panākumus, vienlaikus cīnoties ar Krievijas spēkiem.
Pievienošanās sarunu sākšanai ir nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu piekrišana. Taču tas tik un tā būs tikai sākotnējais posms, un Kijivai, visticamāk, vēl paies vairāki gadi reformu veikšanā un stingro ES prasību izpildē, līdz tā varēs iestāties ES.
ES valstis, piemēram, Polija un Baltijas valstis, stingri atbalsta Kijivas centienus kļūt par ES dalībvalsti, savukārt tādas valstis kā Vācija un Nīderlande nevēlas šo procesu sasteigt.
"Galvenie strīdīgie jautājumi Ukrainai ir konstitucionālās tiesas reforma un "ilgtspējīgi sasniegumi" korupcijas un oligarhu ietekmes apkarošanā," norādīja viens no ES diplomātiem. "Varētu jautāt, vai pēc četriem mēnešiem būs iespējams panākt ilgtspējīgu rezultātu, ja tāda nav jau tagad," piebilda diplomāts.
Arī Moldovai pērnā gada jūnijā tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Moldova ir izpildījusi trīs no deviņiem nosacījumiem, kas tai izvirzīti ceļā uz iestāšanās sarunu sākšanu, atklāja diplomāti.
Gruzija, kas arī iesniedza pieteikumu dalībai pagājušajā gadā, ir izpildījusi trīs no 12 kritērijiem, kas noteikti, lai iegūtu kandidātvalsts statusu, pavēstīja diplomāti.