Viņš vērtē, ka no Latvijas skatu punkta, kopumā šai situācijai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Ir nokritusies eiro vērtība, kas Latvijas ekonomikai ir ļoti vēlams, jo veicina eksportu uz neeirozonas valstīm, kā arī palīdz valsts budžetam, jo valsts saistības reālā izteiksmē kļūst mazākas. Taču pastāv arī riski. Ja šo krīzi neizdodas apturēt, tā izplešas uz Spāniju un Portugāli, tā var nozīmīgi ietekmēt Eiropas ekonomiku, kas ir mūsu galvenais eksporta tirgus. Tāpat pastāv risks, ka gadījumā, ja Igaunijai atsaka pievienošanos eirozonai, atteikumu varam saņemt arī mēs, norāda P.Strautiņš. Tiesa, visdrīzāk tas nenotikšot.
Arī Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktors Alfs Vanags Dienas biznesam sacīja, ka Grieķijā notiekošais ir pozitīvs tajā ziņā, ka pastiprināta uzmanība vairs netiek pievērsta tikai Latvijas finanšu grūtībām. Viņš arī norādīja, ka uzmanība jāpievērš Slovēnijas lēmumam aizņemties 384 miljonus eiro, lai varētu sniegt savu artavu Grieķijas glābšanai. Arī Latvijai, ja tā būtu eirozonā, vajadzētu maksāt līdzīgu summu, norādīja A.Vanags.