Ceturtdien pieņemtajā EP rezolūcijā, kurā nosodīta neseno protestu apspiešana Baltkrievijā un brīdināts par iespēju ieviest jaunus ierobežojumus šīs valsts amatpersonām, deputāti vienlaikus arī aicina Eiropas Komisiju izvērtēt, vai Astravjecas AES būvdarbos Baltkrievija ievēro augstākos drošības standartus un vai ES atbalsts Eiropas investīciju bankas aizdevumu veidā nekļūs par vienu no šīs spēkstacijas finansējuma avotiem.
EP lūdz noteikt, vai šāds atbalsts nebūtu pretrunā ar sankcijām, ko ES noteikusi Krievijai. Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitassabiedrība Atomstrojeksport.
Kā liecina Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informācija, pērn AES celtniecībā paveikti darbi par 512 miljoniem dolāru, bet šogad plānojamā darbu vērtība varētu pieaugt līdz 580 miljoniem dolāru. Krievija 2011.gadā piešķīra spēkstacijas būvdarbiem aizdevumu 10 miljardu dolāru vērtībā.
Paredzēts, ka šajā spēkstacijā, ko Baltkrievija ceļ aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.
Lietuvas valdība paudusi bažas, ka stacijas būvniecībā netiek ievēroti drošības standarti un tā var kavēt Baltijas valstu plānus sinhronizēt savas energosistēmas ar Rietumeiropu.