"Nesenā Krievijas karaspēka izvietošana Baltkrievijā rada draudus Ukrainai, Polijai, Lietuvai, Latvijai un visai Eiropai. Tā var būt arī galīgā plāna sastāvdaļa Baltkrievijas pakļaušanai un okupēšanai," norāda EP deputāti. "Uz to nepārprotami jānorāda šobrīd notiekošo ASV un ES sarunu laikā ar Krieviju."
"Jebkuriem diplomātiskajiem lēmumiem Krievijas agresijas atturēšanai pret Ukrainu jāparedz neatkarīga un demokrātiska Baltkrievijas nākotne," un tie nedrīkst tikt pieņemti uz baltkrievu rēķina, uzsvērts dokumentā.
Vēstuli parakstījuši 77 deputāti, kas pārstāv visu politisko spektru, un viņu vidū līdztekus austrumeiropiešiem ir arī dāņi, francūži, vācieši un zviedri.
Krievija uz Baltkrieviju nosūtījusi 30 000 karavīru dalībai kopīgajos manevros "Sabiedroto apņēmība 2022", kas ilgs līdz 20.februārim.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka tās ir labi sagatavojas vienības ar augtu kaujas spēju un ka šie manevri var tikt izmantoti, lai maskētu ko citu.
Kamēr EP deputāti bažījas, ka Krievijas karaspēks no Baltkrievijas tā arī neaizies, citi ir satraukti par šo vienību iespējamo izmantošanu uzbrukumam Ukrainai.
"Tā rezultātā, ka Krievija pārņem kontroli pār Baltkrieviju, mūsu 1070 kilometrus garā robeža ar Baltkrieviju kļūst par apdraudējumu. Tie nav draudi no Baltkrievijas - Ukrainai ir ļoti siltas jūtas pret baltkrievu tautu -, bet gan draudi no Krievijas uzbrukuma caur Baltkrieviju," norādījis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.
"Lielākās briesmas ir tajā, ka Ukrainas armija pamatā koncentrēta Ukrainas austrumos, bet tuvākais ceļš uz Kijevu ir no Baltkrievijas," savukārt izteicies bijušais Ukrainas premjerministrs Arsentijs Jaceņuks.
pari