Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, pārskatīto noteikumu mērķis ir nodrošināt labāku norīkoto darba ņēmēju aizsardzību un godīgu konkurenci starp uzņēmumiem.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visi uzņēmējvalsts atalgojuma noteikumi būs attiecināmi arī uz norīkotajiem darbiniekiem. Papildu likumos noteiktajām normām dalībvalstis varēs piemērot arī nozaru koplīgumos iekļautos nosacījumus. Līdz šim tas tika darīts tikai būvniecības nozarē.
Ceļa un uzturēšanās izdevumi būs jāsedz darba devējam, nevis jāietur no darbinieka algas. Darba devējam arī būs jānodrošina pienācīgi norīkoto darbinieku sadzīves apstākļi. Tiem būs jāatbilst attiecīgās valsts noteikumiem. Savukārt norīkojums varēs ilgt 12 mēnešus, atsevišķos gadījumos to pagarinot uz vēl sešiem mēnešiem. Turpinot darbu ilgāk, uzņēmējvalsts darba likumdošana tiktu piemērota pilnībā.
Krāpnieciskas norīkošanas gadījumā - piemēram, ja to veicis "pastkastītes uzņēmums" - dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai darbinieki tiktu aizsargāti saskaņā ar direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu, paredz noteikumi. Tikmēr transporta nozarei pārskatītās direktīvas normas tiks piemērotas pēc tam, kad stāsies spēkā nozares tiesību akti, kas iekļauti Mobilitātes paketē. Līdz tam spēkā būs 1996.gadā pieņemta direktīva.
Noteikumi tika pieņemti ar 456 balsīm, pret balsojot 147, bet 49 deputātiem atturoties. Dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai direktīvas prasības iekļautu savos likumos. Līdz šī perioda beigām noteikumiem arī jāstājas spēkā.
Norīkots darbinieks ir darba ņēmējs, kuru darba devējs uz laiku nosūta veikt darba pienākumus citā ES valstī. 2016.gadā ES bija 2,3 miljoni norīkoto darbinieku.