Taču Erdogana vizīte Vācijā izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus, un pret to gaidāmi protesti.
Erdoganam šī būs pirmā vizīte Vācijā kopš stāšanās prezidenta amatā 2014.gadā.
"Šīs vizītes galvenais mērķis ir pilnībā atstāt aiz muguras šo spriedzes periodu," Turcijas medijiem paziņojis Erdogans, kuram Vācijā plānotas sarunas ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru un kancleri Angelu Merkeli.
Plānots, ka Erdogans ieradīsies Berlīnē ceturtdien. Viņu ar militāro godu sagaidīs Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, un piektdien Erdoans piedalīsies banketā, kuru vairāki Vācijas opozīcijas politiķi solījuši boikotēt. Arī Merkele šajā banketā nepiedalīsies.
Sestdien Erdogans dosies uz Ķelni, lai atklātu vienu no lielākajām Eiropas mošejām.
Turcijas prezidenta vizītes laikā tiek plānotas vairākas demonstrācijas, tostarp protesti pret cilvēktiesību stāvokli Turcijā, preses brīvības ierobežošanu un Turcijas ofensīvu pret kurdu kaujiniekiem Sīrijā.
Berlīnē piektdien demonstrācijā plāno piedalīties aptuveni 10 000 cilvēku.
Politiskos un ekonomiskos jautājumus, kas aizēno Erdogana vizīti, papildinājusi arī abu valstu cīņa par 2024.gada Eiropas čempionāta finālturnīra organizēšanu. Uzvarētāja tiks paziņota dienā, kad Erdogans ieradīsies Vācijā.
Vācijas pieteikumu rīkot 2024.gada Eiropas čempionāta finālturnīru aizēnojusi Turku izcelsmes vācu futbolista Mesuta Ezila aiziešana no Vācijas valstsvienības. Ezils paziņoja, ka par šādu soli izšķīries, jo izjūt rasistisku attieksmi un necieņu. Erdogans pauda atbalstu Ezila lēmumam.
Attiecības starp Vāciju un Turciju ir pasliktinājušās kopš 2016.gada, kad Vācijas parlaments atzina par genocīdu armēņu masu slaktiņu Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā.
Vēl vairāk tās pasliktinājās pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma Turcijā, kam sekoja tūkstošiem cilvēku aizturēšana, tostarp tika aizturēti arī vairāki Vācijas pilsoņi.
Abu valstu tuvināšanās sākās šogad, kad Turcija atbrīvoja no apcietinājuma terorismā apsūdzēto Vācijas un Turcijas dubultpilsoni, laikraksta Die Welt žurnālistu Denizu Jidželu, kuram tika atļauts atstāt valsti. No Turcijas tika atļauts izbraukt arī Vācijas žurnālistei Mešalei Tolu, taču Turcijā joprojām ir spēkā viņai izvirzītās apsūdzības terorisma propagandā.
Laikraksts Bild, komentējot gaidāmo Turcijas prezidenta vizīti, paudis viedokli, ka vēl ir pāragri izritināt sarkano paklāju Erdoganam, kurš tikai pirms 18 mēnešiem apsūdzēja Berlīni nacistiskā uzvedībā, kad valdība bloķēja Erdogana atbalsta mītiņus pirms Turcijā gaidāmā referenduma par prezidenta pilnvaru paplašināšanu.
"Tagad, kad Turcija cīnās ar valūtas krīzi un tās ekonomika noslīdējusi līdz zemākajam punktam, Erdogans vēlas atkal būt mūsu draugs," vēsta Bild, piebilstot, ka Erdogana uzņemšana ar tādu pompu ir lieka.
Erdogans sacījis, ka izmantos šo vizīti, lai mudinātu Vāciju efektīvāk cīnīties pret teroristu grupējumiem, piemēram, kurdu separātistu organizāciju Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) un ASV trimdā dzīvojošā musulmaņu sludinātāja Fetulla Gilena atbalstītājiem. Ankara vaino Gilenu 2016.gada jūlijā notikušajā neveiksmīgajā militārā apvērsuma mēģinājumā.
Vizītes laikā, visticamāk, tiks apspriesti arī strupceļā nonākušie Turcijas centieni iestāties Eiropas Savienībā (ES) un Turcijas loma Sīrijas konfliktā.