Šāds viedoklis izskanējis Eiropas Parlamenta (EP) sēdē Strasbūrā.
Jau ziņots, ka EK gatavojas aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu Eiropas Savienības ostās.
Tāpat ES būs agri vai vēlu ir jāpiemēro sankcijas Krievijas naftai un gāzei, EP paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Civiliedzīvotāju nāve Bučā un citās Ukrainas vietās ir kara noziegumi un kārtējie pierādījumi tam, ka Krievijas brutalitātei pret Ukrainas tautu nav robežu, sacīja Mišels.
Viņš solīja, ka ES neuzgriezīs muguru un skatīsies tieši sejā realitātei.
"Ir jābūt un būs nopietnas sekas visiem vainīgajiem," viņš piebilda.
Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena solīja saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par kara noziegumiem.
Viņa pavēstīja, ka ES plāno pastiprināt gudrās sankcijas, kas kaitētu Krievijai vairāk nekā ES.
Leiena lika skaidri saprast, ka sekos vēl citas sankcijas.
"Jā, mēs tagad esam aizlieguši ogles. Bet tagad mums jāskatās uz naftu. Un mums būs jāskatās uz ieņēmumiem, ko Krievija iegūst no fosilā kurināmā," sacīja Leiena.
Krievijas naftas, gāzes un ogļu eksports ir tās galvenais ārvalstu ienākumu avots, un ES ir tās galvenais klients.
Atklājoties Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām Bučā un citās īslaicīgi okupētajās Ukrainas teritorijās, pieaudzis spiediens uz ES piemērot sankcijas arī Krievijas naftai un gāzei.
ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels runā EP uzsvēra, ka ES maksājumi par Krievijas fosilo kurināmo finansē Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu Ukrainā.
Viņš sacīja, ka kopš kara sākuma ES ir maksājusi Krievijai miljardu eiro dienā par tās energoresursiem.
"Mēs esam viņam [Putinam] samaksājuši 35 miljardus eiro," norādīja Borels, piebislstot, ka Ukrainai ieročos un munīcijā ES piešķīrusi tikai vienu miljardu eiro.
"Šai gigantiskajai atšķirībai ir jāizceļ, cik svarīgi un nepieciešami īstenot to, ko Eiropadome lūdz darīt - mums ir jāsamazina enerģētiskā atkarība," paziņoja Borels.