ES budžeta komisārs Ginters Etingers, publiskojot 2018.gada budžetu, kas paredz 161 miljardu eiro lielus izdevumus, norādīja, ka situācija kļūšot skaidrāka pēc Lielbritānijas vēlēšanām.
Kā preses konferencē pavēstīja Etingers, Lielbritānijas valdība esot informējusi, ka "tīri formālu iemeslu" dēļ tā nevarot priekšvēlēšanu kampaņas laikā pieņemt tādus lielus lēmumus kā budžets.
Tomēr komisārs piebilda, ka "pamatojoties uz iespējamības un prognozējamības principiem", Lielbritānijas veto uzlikšana budžetam esot mazticama.
"Tomēr vēlēšanas ir vēlēšanas. Mums jānogaida, lai redzētu, kas nāks pie varas. Pastāv zināma veida atlikuma risks," norādīja Etingers. "Ja pēc vēlēšanām no Apvienotās Karalistes valdības puses būs citāda nostāja (..), mums šādā gadījumā nāksies projektu mainīt."
Var tikt apdraudēti tādi paredzētie papildus tēriņi kā kredīti jauniešu nodarbinātībai, pavēstīja kāda Eiropas Komisijas (EK) amatpersona. Var rasties nepieciešamība ķerties pie lauksaimniecības fondu līdzekļiem, lai finansētu drošības un imigrācijas projektus, piebilda amatpersona.
Gan britu, gan ES amatpersonas uzskata, ka vissmagākais jautājums sarunās būs Brexit rēķins, kas, kā tiek lēsts, varētu sasnieg 40 līdz 60 miljardus eiro.
Lielāko daļu no šīs summas sastāda līdzekļi, kas sedz tās ES saistības, kuras bloks uzņēmies laikā, kamēr Lielbritānija bijusi tā dalībvalsts.
2018.gada budžetā paredzēts 55,4 miljardus eiro atvēlēt strukturālajiem un investīciju fondiem, bet 59,6 miljardus - lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
EK priekšlikums tagad tiks nodots apspriešanai Eiropas Parlamentā (EP) un dalībvalstīs.
Sagaidāms, ka 2018.gads būs pēdējais pilnais gads, ko Lielbritānija aizvadīs kā ES dalībvalsts, bet tā dēvētais Brexit gaidāms 2019.gada martā.
Lielbritānijas izstāšanās no ES atstās lielu iespaidu uz bloka budžetu, jo Londonas ikgadējās neto iemaksas ES budžetā ir aptuveni desmit miljardi eiro.
oskars
kauna nav Briseles kretiniem!