Pēc diplomātu teiktā, ministri šo jautājumu turpinās apspriest 13.decembrī.
ES prezidējošās valsts Čehijas enerģētikas ministrs Jozefs Sīkela sacīja, ka ministri vienojušies par vairākiem citiem pasākumiem, to vidū par kopīgiem gāzes iepirkumiem, lai izvairītos no konkurences par gāzi starp ES valstīm, kas palielinātu cenas, un par piegāžu solidaritāti vajadzības gadījumā.
Vairāki ministri, ierodoties uz sanāksmi, žurnālistiem teica, ka šī priekšlikuma izstrādātāji apzinoties, ka šādi gāzes cenas griesti nekad netiks noteikti. Polijas un Spānijas ministri nosauca šo priekšlikumu par joku.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien žurnālistiem Viļņā sacīja, ka Lietuvu šis priekšlikums neapmierina, jo mehānisms iecerēts tāds, ka to izmantot būtu ārkārtīgi sarežģīti.
Jau ziņots, ka EK otrdien ierosināja noteikt dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas griestus Nīderlandes "Title Transfer Facility" (TTF) biržā 275 eiro par megavatstundu (MWh).
Cenas griesti stātos spēkā automātiski nākamā mēneša gāzes cenai, ja dabasgāzes cena divas nedēļas pārsniegtu 275 eiro par MWh un TTF cena sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG) pārsniegtu 58 eiro desmit dienas tajā pašā divu nedēļu periodā.
Tiesa, ierosinātie griesti ir tik augsti, ka nav skaidrs, vai tie tiks piemēroti.
TTF otrdien dabasgāzes cena bija aptuveni 120 eiro par MWh, bet vienīgā reize, kad tā pārsniedza 275 eiro robežu, bija šogad no 22. līdz 29.augustam.
Tas bija laikā, kad pasaulē bija milzīgs pieprasījums pēc enerģijas, un ES valstis cīnījās par gāzes krātuvju piepildīšanu pirms ziemas.
Tomēr pat šis augusta periods, visticamāk, nebūtu izraisījis griestu noteikšanu, jo īpaši tāpēc, ka cenu lēciens ilga mazāk nekā divas nedēļas.
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone sacīja, ka piedāvātais cenas ierobežojums ir paredzēts nākamā gada gāzes krātuvju "uzpildes sezonai" pirms ziemas.
Galīgais lēmums gaidāms ne agrāk kā decembra beigās, bet gāzes cenas griestu mehānisma apstiprināšanas gadījumā tas stātos spēkā janvārī.