Lēmumu par sankcijas pagarināšanu par sešiem mēnešiem līdz janvāra beigām plānots oficiāli parakstīt ES dalībvalstu ārlietu ministru sēdē 12.jūlijā.
Sankcijas vērstas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari. To mīkstināšana vai atcelšana ir piesaistīta tā dēvētās Minskas miera vienošanās izpildei.
Tikmēr Austrumukrainā turpinās karadarbība starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajām kaujinieku bandām. Aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 karavīru. Maskava apgalvoja, ka karavīri piedalās militārajās mācībās, kas esot reakcija uz NATO manevriem.
Lai gan Krievija vēlāk paziņoja par šo karavīru atvilkšanu, ASV un Ukraina apgalvo, ka Maskava nav atvilkusi pilnīgi visus spēkus.
ES pašreiz pārdomā savu politiku pret Krieviju, un Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izteicies, ka ES sankciju politika ir sasniegusi savas robežas.
ES līderi pagājušajā nedēļā noraidīja Vācijas un Francijas ierosinājumu atjaunot ES un Krievijas samitus, kas iesaldēti kopš 2014.gada, un uzdeva ES augstākajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā Žuzepam Borelam un Eiropas Komisijai (EK) nākt klajā ar priekšlikumiem papildu ierobežojošiem pasākumiem, tostarp ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju.