Eiropas Komisija (EK) bija Polija atvēlējusi mēnesi laika no 26.jūlija, lai izbeigtu soļus, kas rada "sistēmiskus draudus" likuma varai. Pretējā gadījumā tai draudētu sankcijas, arī dalībvalsts balss zaudēšanu blokā.
"Polijas atbildē nav izziņoti nekādi konkrēti soļi, lai risinātu Komisijas izvirzītos jautājumus," Eiropas Parlamenta deputātiem atzina EK viceprezidents Franss Timmermanss.
"Es jums šodien nevaru pateikt, kas būs komisijas nākamais solis, mums par to ir jādiskutē," viņš piebilda.
Likuma vara ir ES pamats, kas visās 28 dalībvalstīs nodrošina vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem, skaidroja EK viceprezidents.
Tomēr Polijas valdība ir nodemonstrējusi, ka tā neatzīst šīs vērtības, turpinot tiesu sistēmas reformu un Polijā apdraudot tiesisko skaidrību, viņš sacīja.
Polija pirmdien paziņoja, ka Varšavas sāktās tiesu sistēmas reformas ir saskaņā ar ES standartiem.
ES jūlija beigās oficiāli sāka tiesisko procedūru pret Poliju par vienu no tās tiesu sistēmas reformām, paziņojot, ka tās pastiprina "sistēmiskus draudus likuma varai Polijā".
EK deva Polijai mēnesi laika, lai atbildētu.
Polijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Varšava sniegusi atbildi, uzsverot, ka "likumdošanas pasākumi, kuru primārais mērķis ir reformēt tiesu sistēmu, ir saskaņā ar Eiropas standartiem" un atbilst sabiedrības vēlmēm.
Ministrija paziņoja, ka EK šaubas ir nepamatotas.
"Polijas puse savā atbildē sniegusi izsmeļošu skaidrojumu, kas attiecas uz bažām, kuras radušās Eiropas Komisijai," teikts ministrijas paziņojumā, kurā pausta cerība uz dialoga turpināšanu, iztiekot bez "kādiem politiskiem elementiem".
EK viceprezidents Timmermanss jūlijā draudēja iedarbināt ES līguma 7.pantu, ja Polija tomēr nolems īstenot reformu, kas ļauj parlamentam atlaist Augstākās tiesas tiesnešus. Saskaņā ar ES līguma 7.pantu varētu tikt apturētas Polijas balsstiesības ES ministru padomē, kas ir augstākā lēmumu pieņemšanas instance blokā.
Tomēr nav skaidrs, vai EK spētu nodrošināt šī lēmuma pieņemšanai nepieciešamo visu pārējo 27 dalībvalstu, īpaši Varšavas tuvākā sabiedrotā Ungārijas, vienbalsīgu atbalstu.
Polijā valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) apgalvo, ka izmaiņas nepieciešamas, jo tiesu sistēma ir neefektīva un korumpēta un tiesneši veido elitāru, pašlabumu meklējošu kliķi un bieži stāv tālu no ierindas pilsoņu problēmām.
Partijas kritiķi savukārt pārmet tai centienus iesēdināt tiesnešu krēslos savus cilvēkus un graut likuma varu.
EK prezidents Žans Klods Junkers pagājušajā mēnesī izteicās, ka EK ir apņēmības pilna aizstāvēt likuma varu visās ES dalībvalstīs.
Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis tolaik paziņoja, ka EK jaukšanās Polijas likumdošanas procesā ir nepieņemama.
Polijas prezidents Andžejs Duda ir uzlicis veto diviem plānotajiem likumprojektiem - likumam par Augstāko tiesu, kā arī likumam par Tiesu varas nacionālo padomi, bet parakstījis trešo likumu, kas ļauj tieslietu ministram, kurš ir arī ģenerālprokurors, izvirzīt visu tiesu priekšsēdētājus.
Neskatoties uz prezidenta veto, PiS ir apņēmības pilna turpināt tiesu sistēmas reformas.
Gods