ES un Šveice panāk vienošanos imigrācijas jautājumā

ES un Šveices kopīgā komiteja, kur ir pārstāvētas visas bloka dalībvalstis, paziņojusi, ka pagājušajā piektdienā Šveices parlamenta pieņemtais likums ierobežos 2014.gada referenduma rezultātus, kas paredzēja Šveices konstitūcijā noteikt imigrācijas kvotas.

Šveices parlaments 16.decembrī pieņēma likumprojektu, kas paredz, ka pieņemot darbā, priekšroka tiks dota bez darba esošiem šveiciešiem un Šveices darbā iekārtošanas aģentūrās reģistrētiem ārvalstniekiem, nenosakot kvotas ES pilsoņiem.

Šveice 16.decembrī arī parakstīja vienošanos par brīvas pārvietošanās principa attiecināšanu arī uz Horvātiju, kas ES iestājās 2013.gadā. Šī vienošanās stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Eiropas Komisija (EK) apsveica "progresu Eiropas Savienības un Šveices attiecībās", piebilstot, ka novēros jaunā likuma īstenošanu.

"Īstenošanas rīkojumam ir jāsniedz zināmi skaidrojumi un garantijas svarīgākajos punktos," uzsvēra EK.

"Īpaši nozīmīgi ir jautājumi par piekļuvi informācijai par darba vakancēm un pilnīgu pārrobežu darba ņēmēju tiesību ievērošanu," norādīts EK paziņojumā.

EK arī no 2017.gada 1.janvāra atjaunos Šveices dalību pētniecības programmā Horizon 2020, piebilstot, ka drīz atsāksies sarunas par Šveices dalības atjaunošanu studentu apmaiņas programmā Erasmus+. Pēc Šveices 2014.gada referenduma, kurā tika nobalsots par imigrācijas ierobežošanu no ES, Šveices dalība abās programmās tika apturēta.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka "2017.gads varētu kļūt par pagrieziena punktu ciešāku Eiropas Savienības un Šveices attiecību attīstībā".

EK preses pārstāve Mina Andrejeva šonedēļ atzina, ka ES ir "nenogurstoši centusies panākt kompromisu", liekot saprast, ka Šveicei nebija citu iespēju, kā vien piekrist ES prasībām.

Šveices valdībai tagad būs jāatrod iespēja pielāgot jauno likumu vēlētāju referendumā grozītajai konstitūcijai.

Viens no valdības trešdien atklātajiem priekšlikumiem paredz, ka konstitūcijas grozījumi neattieksies uz "plašiem starptautiskajiem līgumiem", tostarp ES un Šveices līgumiem un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju.

Ja 2014.gada iniciatīva tiktu pildīta atbilstoši tās burtam, tas būtu pretrunā ar brīvās pārvietošanās līgumu, ko kategoriski atteicās pieņemt ES. Tas Šveicei radītu risku, ka Brisele lauztu arī citus divpusējos līgumus, kuri regulē valsts attiecības ar bloku, kas cita starpā varētu ietekmēt arī tirdzniecību, zinātni un ārvalstīs studējošos šveiciešu studentus.

Vienlaikus situācijai Šveicē uzmanīgi seko Londona, kuras gaidāmajās sarunās ar ES par izstāšanos no bloka liela loma būs imigrācijas jautājumiem.