Parlaments apstiprināja aizsardzības budžeta palielināšanu par 1,8 miljardiem eiro. Tas kompensēs šogad piedzīvoto budžeta apcirpšanu par 850 miljoniem eiro, kas izraisīja asas domstarpības starp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un toreizējo Francijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Pjēru de Viljēru.
De Viljērs, kurš bija Francijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks kopš 2014.gada, šā gada jūlijā atkāpās no amata.
Lielu daļu no aizsardzības budžeta līdzekļiem plānots ieguldīt militārās tehnikas un aprīkojumu atjaunošanai.
Makrons plāno arī pēc 2018.gada turpināt palielināt aizsardzības izdevumus, mēģinot līdz 2025.gadam sasniegt NATO izvirzīto mērķi dalībvalstīm - aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP.
ASV prezidents Donalds Tramps ir pieprasījis citām NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus. ASV sedz vairāk nekā 70% no visiem NATO aizsardzības izdevumiem.
Francija un Lielbritānija ir lielākie militārie spēki Eiropas Savienībā (ES).
Francija piedalās uzlidojumos teroristu grupējuma Islāma valsts pozīcijām Irākā un Sīrijā, un aptuveni 4000 karavīru cīnās pret islāmistu ekstrēmistiem Āfrikas rietumos un vidienē.
Pašā Francijā aptuveni 7000 karavīru patrulē pilsētu ielās un pie nozīmīgiem objektiem, lai novērstu iespējamos teroraktus.