Kamēr lielākā daļa jaunattīstības valstu atzīst Palestīnas valstiskumu, vairums Rietumeiropas valstu joprojām atturas to darīt, atbalstot Izraēlas un ASV pozīciju, ka neatkarīgu Palestīnas valsti vajadzētu izveidot tikai pēc sarunām ar Izraēlu.
Oktobrī Zviedrija pieņēma lēmumu oficiāli atzīt Palestīnas valsti, bet Lielbritānijas un Īrijas parlamenti Palestīnas valstiskumu atbalstīja ar simboliskiem balsojumiem.
Pret šādu rīcību iebilst Izraēla, un tās premjerministrs Benjamins Netanjahu otrdien paredzēto Francijas parlamenta balsojumus jau nodēvējis par "lielu kļūdu".
Balsojumu ierosinājuši Francijā šobrīd pie varas esošie sociālisti, kurus atbalstījušas arī galēji kreisās partijas un pat daži konservatīvie, aicinot valdību "izmantot Palestīnas valsts atzīšanu kā instrumentu, lai panāktu konflikta noregulējumu".
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss norādījis, ka šis ir tikai simbolisks balsojums, tomēr atzina, ka pašreizējā situācija ir nepieņemama. Francija bez vilcināšanās atzītu neatkarīgu Palestīnu, ja sarunas izrādītos nesekmīgas, uzsvēra ministrs.
Viņš arī atbalstījis plānu, ka konflikta risinājums jāatrod divu gadu laikā, un Parīze strādā pie ANO Drošības padomes rezolūcijas, kurā būtu noteikti kritēriji plāna izpildei.
Ārlietu ministrs piebilda, ka "ja šis pēdējais mēģinājums īstenot apspriestos risinājumus būs neveiksmīgs, tad Francija darīs visu, lai bez kavēšanās atzīstu Palestīnas valstiskumu."