Administratīvā tiesa Parīzē secināja, ka valdības nespēja pārveidot savu apņemšanos samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju aktīvā politikā padara to atbildīgu par daļu no ekoloģiskajiem postījumiem, kas pieredzēti.
Tomēr tiesneši paziņoja, ka viņiem būs nepieciešami vēl divi mēneši, lai izlemtu, vai nepieciešams piespiest prezidenta Emanuela Makrona valdību spert tālākus soļus, lai nodrošinātu, ka valdība sasniedz tās mērķus ceļā uz zaļāku ekonomiku.
Nevalstiskās organizācijas Oxfam Francijas birojs tviterī uzslavēja tiesas spriedumu, nodēvējot to par vēsturisku uzvaru.
"Valsts rīcība klimata jomā atzīta par nelikumīgu," paziņoja organizācija.
Oxfam un Greenpeace Francijas nodaļas un vēl divas organizācijas apsūdzēja Francijas valdību, ka tā nav pildījusi Makrona solījumu "padarīt mūsu planētu atkal diženu".
2015.gadā noslēgtās starptautiskās Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem.
Taču eksperti norāda, ka valdības atpaliek no savu mērķu sasniegšanas, un jauno paaudžu vidū pieaug neapmierinātība ar valdību bezdarbību.
Atsevišķā, bet līdzīgā lietā Francijas augstākā administratīvā tiesa novembrī deva valdībai trīs mēnešus laika, lai tā pierādītu, ka īsteno klimata politiku, kas nodrošinās nosprausto mērķu sasniegšanu siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanā.
Lietu tiesā ierosināja kāda pilsēta Francijas ziemeļos, kuras amatpersonas bažījas, ka globālās sasilšanas rezultātā ūdens līmenis jūrā celsies un pilsēta var applūst.