Pagājušā gada 15. jūlija vakarā Turcijas bruņoto spēku karavīru grupa, kas dēvēja sevi par Miera mājās padomi, mēģināja ieņemt svarīgus objektus Ankarā un Stambulā. Virs Ankaras parādījās militārās lidmašīnas, tika slēgta transporta kustība pār tiltiem Stambulā. Pučisti aizturēja bruņoto spēku augstākos komandierus, ieņēma valdošās Taisnības un attīstības partijas biroju.
Valdība apvērsuma organizēšanā uzreiz vainoja ASV dzīvojošo musulmaņu klēriķi Fetullu Gilenu un viņa piekritēju tīklu Turcijā. Gilens kategoriski noliedza savu saistību ar apvērsuma organizētājiem un vairākkārt pauda tam nosodījumu.
Uzreiz pēc apvērsuma organizēšanas sākās to cilvēku vajāšana, kurus turēja aizdomās par saistību ar Gilenu un viņa atbalstītājiem.
The Guardian raksta, ka gada laikā tika arestēti vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Ap 150 tūkstošiem dažādu jomu profesionāļu – ieskaitot karavīrus, ierēdņus, politiķus, policistus, tiesnešus, žurnālistus, mācībspēkus – tika padzīti no darba, raksta BBC.
Opozīcija pārmet, ka Erdogans izmantoja apvērsumu kā ieganstu varas palielināšanai referendumā un opozīcijas neitralizēšanai. Valsts gada laikā ir pārtapusi no parlamentāras demokrātijas prezidentālā republikā. Vēl vairāk saasinājušās attiecības starp Turcijas vadību un kurdiem. Turpinās tiesas procesi pret apvērsuma veicējiem. Valdība paziņojusi, ka šā gada laikā jāuzceļ 175 jauni cietumi, vēsta laikraksts The Independent.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 17.jūlija laikrakstā Diena!