Kā norādījusi prezidente, jaunais likums palīdzēs Lietuvai nokomplektēt savu armiju un stiprināt valsts aizsardzības potenciālu. "Redzam, ka Lietuvas cilvēki ir pilsoniski noskaņoti un gatavi aizstāvēt savu tēvzemi. Nacionālās drošības garantēšana šobrīd ir svarīgākā prioritāte," viņa uzsvērusi.
Vienlaikus Grībauskaite aicinājusi Lietuvas Bruņotos spēkus gatavoties jauniesaucamo uzņemšanai un gādāt, lai viņu atlase tiktu veikta gludi, atklāti un caurskatāmi.
Kā ziņots, šis likums, ko Seims pagājušajā nedēļā pieņēma īpašas steidzamības kārtā, paver iespēju piecu gadu laikā ik gadus uz deviņiem mēnešiem iesaukt dienestā 3000 līdz 3500 cilvēkus. Pirmais iesaukums paredzēts jau šoruden.
Vienlaikus Seims pieņēmis lēmumu uzdot valdībai jau līdz 1.maijam izstrādāt un iesniegt parlamentam likumprojektu paketi par iesaukšanas kārtības pilnveidošanu un dažādām sociālajām garantijām iesaucamajiem, ieskaitot darba vietas saglabāšanu, kompensācijas darba devējiem, studiju maksas segšanu un citiem jautājumiem.
Dienestā paredzēts iesaukt jauniešus vecumā no 19 līdz 26 gadiem. Iesaucamos domāts izraudzīt nejaušas atlases kārtībā. Šo procesu uzraudzītu īpaši izveidota komisija. Priekšroka tiks dota brīvprātīgajiem, un tikai tad, ja viņu nepietiks, sāksies obligātais iesaukums.
Valdība lēsusi, ka jaunā likuma īstenošanai no valsts budžeta būs vajadzīgi 20 miljoni eiro. Aizsardzības sistēmā šāda nauda ir, jo šogad tai papildus piešķirti aptuveni 100 miljoni eiro.
Lietuva no obligātā karadienesta atteicās 2008.gadā. Lēmums to atjaunot tika pieņemts pēc Valsts aizsardzības padomes ierosinājuma, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju.