"Valsts ir parakstījusi ļoti nozīmīgu vienošanos, tā ir vēsturiska diena, un, tai pateicoties, mūsu valsts finanses var tikt sakārtotas," sacīja valdības preses pārstāvis Ēlija Mosialoss.
Tomēr viņš arī brīdināja, ka "tuvākajās dienās daudz kas ir likts uz spēles", uzsverot, ka Grieķijas nesamierināmajām opozīcijas partijām ir jāpalīdz īstenot ekonomikas reformas, turklāt ir jāpārliecina bankas, lai tās pievienojas valsts parāda samazināšanas programmai.
"Vienošanās par parādu norakstīšanu sniedz atvieglojumu, bet uzliek arī saistības," lasāms laikrakstā "Ta Nea", kur arī norādīts, ka Grieķija veikusi "sāpīgas" apņemšanās, piekrītot "vairākus gadus īstenot taupības pasākumus, intensīvāku uzraudzību un plašu privatizācijas programmu".
"Mums tas būs jauns sākums. Bet arī darbam jāturpinās," pēc Briseles samita sacīja Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu. "Mēs esam paglābušies no maksātnespējas slazda," sacīja premjers, piebilstot, ka viņa valstij tas bijis "izdzīvošanas jautājums".
Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien samitā izstrādājuši plašu vienošanos izejai no eirozonas krīzes, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) līdz vienam triljonam eiro.
Pieņemtie lēmumi "ir liels solis pretim spēcīgu ugunsmūru uzstādīšanai, lai novērstu krīzes izplatīšanos uz citām eirozonas valstīm", paziņoja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.
Pēc teju desmit stundu ilgušajām sarunām privātās bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligāciju, valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro. Grieķijas parāds sasniedz 350 miljardus eiro, no kā tās parāds privātajām bankām ir ap 210 miljardi eiro.
Iepriekš bankas piekrita norakstīt 21% viņu īpašumā esošo Grieķijas parādsaistību, tādējādi palīdzot novērst valsts maksātnespēju. Taču kopš tā laika ekonomiskā situācija pasliktinājusies, tādēļ ES līderi bijuši spiesti lūgt bankām norakstīt Grieķijas parādus vēl lielākā apmērā.
Vienošanās ar bankām būtu jāpalīdz Grieķijas parādam līdz 2020.gadam sarukt no 160% no IKP līdz 120%.
Turklāt eirozonas līderi vienojās par jaunu palīdzības programmu Grieķijai apmaiņā pret stingriem taupības pasākumiem, kas aizvietos 109 miljardu eiro lielo kredītu palīdzības programmu, par kuru vienošanās tika panākta jūlijā. Tās apmērs līdz 2014.gada beigām būs līdz 100 miljardiem eiro un tajā bez ES piedalīsies arī SVF.